Vispār pāris stundas un lielums būtu sakrāmēts grāmatplauktā. Tomēr atklāti sakot, gribās to lielumu ar kāju pašķūrēt pa malām un vienkārši vidū atlūzt. Kaut kā izdzērās štrohs, kaut kā sarunātas visādas muļķības, bet dažas arī nopietnas lietas, kaut kā smieklīgi cilvēki, bet tajā pašā laikā, ko lai saka... es viņus nenormāli cienu. mja. Draugi, ibio! Jā, būs jāuzvāra tēja un jāiet guļēt!