ņi · hi, · ņi · ha..

Vakardienas vēlvakaras protams iesita robu šodienas mošanās plānos. T.i. aizmigt varbūt izdevās pie diviem (jo nez kāpēc pēdējās diens piemeties negulēšanas niķis), kaut sarunas un pārdomas pārtraucās pie kādiem pusvieniem. Attiecīgi pamodos četros, toties pats, nevis kā bij' domāts trijos - pierastāk no modinātāja.
Lai ar kā, vajadzētu šausmīgi daudz izdomāt un izdarīt. Īstenībā lielākā daļa darāmo tieši domājamu (bet ar manu atmiņu... uf, ja uz reiz nepierakstīšu, tad čušs, viss pazūd uzreiz kā nācis) un laiks pat rādās, ka arīdzan būtu. Vēl jāizdomā kā tieši prezentēties, ko sacīt rādīt un cik daudz stāstīt (kas īstens rūpju avots, jo pārāk daudz stāstīt ar negribās). Bet vispār divas dienas lieliski pavadu laiku vērojot ūdensciršļus. Nākas pat secināt, ka dzīvības, kas būtu savā ziņā fifīgākas, elegantākas vai kā citādi ūber un tādas, noteikti ir, bet visa uzvedība un komunicēšana, izturēšanās, kustības un pārvietošanās... āāā, nu nenormālīgi fifīgi zvēri! Un piedevām vieni no retajiem indīgajiem zīdītājiem! Ja tik miega bads nesāktu spiest uz aknām un acīm, tad pat būtu brīnumlabi! Un galvenais, ka nebesos pat par to, ka jamos nevar īsti nobildēt..