ņi · hi, · ņi · ha..

jebšu šodien satiku klaiņājošus sunīšus...
rādās ir kautkāds siena laiks sācies vai kas tāds. visu dienu rūcinās traktori vai nēsājās pa ceļu garām, garām nēsājās arī sarkans golfiņš. tāpat novērots arī traktors ar smidzinātāju, traktors ar siena kravu (kas līgojas un kratās pa graņķirovku), traktors sarkanā krāsā bez jumta un ar atkailinātu motoru (karsti laikam), riteņbraucējs, kas pilnīgi neiederās vietējā kolorītā. bet kādā brīdī karstums tākā sāka pierimties un izmantoju brīdi lai aizkāptu līdz mežam. bebriem pauze no karstuma un traucējuma (labākā gadījumā), dambi un ģimeni, kas kādus 800 metrus zemāk pa straumi traktors ar dakšām un medniekiem apciemojis (dīvaini, bet bebru medīšanas sezona sākas tikai no pirmā augusta, diez... kāds kļūdījies ar kalendāriem?). pārāk onkuļiem uzbāzties negribās, ir jau nepatīkamas saskriešanās gadījušās, un plentes ir visnotaļ arguments. brienu ar mušu baru tālāk, izsaku ieteikumus dunduriem, odiem, arī mušām, bet viņiem viss vienalga. pāreju ceļu, iekšā koku patvērumā. pamodinu stirnu, kas ielec blīvākos krūmos, bet nekur tālāk nemetās skriet. lai, labāk lai sēž un nekustās, brienu uz grāvīšpusi. tad vēl diusimts metri līdz apsēm, pagrieziens un uz pļaviņu. zāle te gara, čirkst kukaiņi, tā ka nepamanu lopiņus. sazin vai bij atlaidušies atpūsties vai lēnītiņām staigājuši, bet pēkšņi man blakus parādās divi suņi, viens tāds raibs un mazāks (pēc apraksta māsa noteica kā bīglu) un otrs liels un melns, atgādina sambernāru. mjā, man jau suņi diez kā nepatīk. un šodien kā reiz piparbaloniņš nebij līdzi... mazākais diezko tuvu nenāca, toties lielo (sajūta, kā bakstot gaļas bļāķi, kas var uzgāzties virsū) vienu brīdi ar statīvu tākā stūmu nost, lai nenāk lops pārāk tuvu. pēc dažām minūtēm lopi tākā izdomā iet savu ceļu. priecājos par šādu notikumu gaitu. tomēr neomulīgi, ka tādi lopi apkārt klīst. tiem pašiem medniekiem jau šamie ar būtu jāvaktē un tad ar jāpiešau. daži tā darās, bet tad vietējie šamos sāk košļāt, jo kurš gan lauku sunīc ievēro noliktos 200 vai 300 metrus ap māju. un ja kādu stirnu ierauga vai zaķi, tad kas tur kilometru noskriet. kādu stundu vēlāk caur pagalmu abi divi svēri izgāja. hm, netīk man sunīši itin nemaz. vismaz ziemās te vilki reizēm uzklīst, patīra mežus no neveikliem zvēriem.