The · Nightqueens · Game

Šodien man beidzot izdevās pamosties pirms divpadsmitiem rītā(dienā?) un es to nenožēloju. Mans uzdevums bija jau atkal nošķūrēt sniegu no dārza taciņām, jo pēc vakardienas šķūrēšanas, tas cītīgi atkal birdināja savas milzīgās pūkas. Kad tīrīju, man likās, ka kaut kā ir nedaudz vēsāks nekā vakar, bet man likās, ka varētu būt tik kādi -5 grādi. Kad kustās, tad parasti jau ir silti. Jauki, ka gar māju čaklais kaimiņu rūķītis jau bija notīrījis, tāpēc man nevajadzēja pārpūlēties, kā man tas sanāca vakar. Būs viņam kādreiz kaut kas gards jāuzdāvā, jo agros rītos miskasti viņš arī no ielas atved līdz mūsu sētai atpakaļ. Vēlāk uzzināju, ka ārā patiesībā ir – 12 grādu. Bet skats uz pasauli šodien ir vienkārši satriecošs. Ja vajadzētu šodienu uzgleznot, tad varētu izmantot tikai balto krāsu, ko papildināt ar saules zeltījumu. Vēlāk, braucot pa jūrmalas šoseju, uz visām pusēm bija redzama šī ziemas pasaka ar baltajiem kokiem. Gribējās vietām izkāpt ārā, lai varētu pafotografēt, bet tas diemžēl nebija iespējams, jo omai vajadzēja laicīgi nonākt Rīgā uz slimnīcu. Rīgā sapratu, ka ārā ir tiešām auksts, jo iepriekš man tā nelikās. Šķiet, ka šeit ir pat vēsāks kā Jūrmalā, bet tas arī varētu būt iespējams, jo mājās mani vēl nedaudz silda ūdens, ko sasildījusi bij vasaras saulīte, bet tam vajadzētu drīz beigties un situācija ar temperatūrām būs pretēja. Pa ielām staigājot, man nosala seja, tāpēc man radās vēlme pēc kārtīgas biezas bārdas :P Izlaidu matus un tad jau bija daudz labāk. Patīkami arī bija beidzot nonākt siltā istabā, kur uzliku un Queen dziesmu „A winters tail”, kas sadejojoties ar saktu pa logu – apsniguši jumti, kūpoši skursteņi, ziemas miers – radīja brīnišķīgu sajūtu. Pēc tam uzliku Agalloch albumu „Ashes against the grain”, palīdu zem silta pleda un tagad nu es šeit esmu ar ziemīgu patikšanu sevī un visapkārt. Pilnai laimei vēl būs jāuztaisa karsta tēja.