Snif, snif
Vajadzēja man iegādāties mēnešbiļeti. Pie kases ierados 12:31. Pusdienu pārtraukums viņiem sākas 12:30. Nu ko, pusstunda kaut kur jānosit, jo kartiņu man tomēr vajag, tāpēc devos uz vietu, kur ļoti sen nebija deguns radīts - uz centrāltirgus paviljoniem ar domu, ka jāatrod zivis. Tā kā biju makten izsalkusi, bija interesanti izbaudīt tur piedāvātās smaržas. Gaļas paviljons no sākumā nekādas simpātijas neizraisīja, bet tad es uztvēru kādu patīkamu toni, kuram sekoju. Nonācu pie žāvējumiem un kurinājuniem. Caur cilvēku biezoknim redzēju gardās gaļinas, bet pārvarēju kārdinājumu kādu no viņām iegādāties. Izgāju ārā un es tikt kārdināta ar smukiem granātāboliem, bet es atkal noturējos. Piena paviljonā virmoja patīkama biezpiena smarža, siera rituļi man smaidīja pretī kā maija saulītes, bet nekas īpašu interesi nepievērsa. Maxima un Supper Netto veikali manī izraisīja nepatīkamas izjūtas, ko tirgū man tomēr gribas tirgu, nevis kaut kādus pensionāru veikalus. Pa vidam vēl bija viens nežēlīgi aromātisks garšvielu stends,kas darīja mani nervozu, bet es sev atgādināju,ka man šobrīd garšvielas pietiek, un pierunāju sevi,ka šoreiz ne, bet nājamreiz,kad gadīšos tuvumā, noteikti kaut ko iegādāšos saviem garšu eksperimentiem.
Tad nu beidzot nonācu galamērķī jaukajā zivju pasaulē. Nopriecājos par piedāvātajiem gardumiem, šo to pusdienām un vakariņām iegādājos un laimīga devos prom.
Rīgas centrāltirgus manā apziņā nav tikai tirgus, tas ir kas daudz vairāk. Bērnībā brauciens ar omu uz torieni bija īpašs iknedēļas piedzīvojums uz lielo pasauli,kur var dabūt gandrīz visu, ko sirds un vēders kāro.
Šodien bija pirmā reize šajā tūkstošgadē, kad pastaigājos pa šīm bijušajām cepelīnu mājvietām. Gan jau vēl drīzumā atgriezīšos,bet šodien tramvaji un vilciens, ar ko braucu ir pildīti ar karsti kūpinātu zivju aromāta molekulām.
Tad nu beidzot nonācu galamērķī jaukajā zivju pasaulē. Nopriecājos par piedāvātajiem gardumiem, šo to pusdienām un vakariņām iegādājos un laimīga devos prom.
Rīgas centrāltirgus manā apziņā nav tikai tirgus, tas ir kas daudz vairāk. Bērnībā brauciens ar omu uz torieni bija īpašs iknedēļas piedzīvojums uz lielo pasauli,kur var dabūt gandrīz visu, ko sirds un vēders kāro.
Šodien bija pirmā reize šajā tūkstošgadē, kad pastaigājos pa šīm bijušajām cepelīnu mājvietām. Gan jau vēl drīzumā atgriezīšos,bet šodien tramvaji un vilciens, ar ko braucu ir pildīti ar karsti kūpinātu zivju aromāta molekulām.