Es no rīta pamostos un dzirdu, ka netālu ar mani runā jūra. Tā mani klusi aicina, bet es izliekos kurla un guļu tālāk. Pēc kāda laika es sajūtu kā smaržo jūra, bet arī šai maņai es neļaujos. Es zinu, ka tā mani aicina, bet mans slinkuma velniņš mani tur piesietu pie gultas un siltās segas. Un tā jau vairākus mēnešus. Šīs dienas apņemšanās: beidzot aiziet pie viņas vismaz uz kādu stundiņu. |