Man laikam nav pārāk skaidrs iekšējās/ārējās motivācijas nodalījums. Vai ārējā motivācija ir saistīta tieši ar fizisku stimulu apmierināšanu (e.g. konfekte) vai arī ar situācijām, kad ir skaidri redzams labums?

hmm - pēc teorijas ārējā stimulācija nodrošina revardu (cilvēks ir stimulēts, ja viņam pasaka, ka būs algas pielikums), bet vai paša aprēķinu (ja es izdarīšu to, tad man par to būs tas, bet ja man būs tas u.tml.)var uzskatīt par iekšējo vai ārējo stimulu?

(nu te ir rakstīts, ka iekšējais stimuls ir tas, kā dēļ mēs kaut ko darām bez revarda, jo cilvēkus, kas uz konkrēto darbību ir iekšēji motivēti interesē tikai proces).