Pamēģini ne tikai gatavot vakariņas.. ja pietiek drosme un laiks, izmēģini kaut vienu pilnu dienu, kā tas ir - būt aklam. Pēc tam tik ļoti novērtēsi to svarīgāko [maņu], kas Tev ir...

Ak, no rīta pamostoties neatvērt acis. Grūti. Pus dienu varbūt es vēl varētu izturēt, varbūt arī pilnu dienu. Bet man sākās viena problēma, pēc tam, kad stundu acis jau bija aizsietas, sākās spiedoša sajūta galvā, kas jo ilgāk biju "akla", jo nepatīkamāka palika. Bet tā var būt tikai sakritība.
Principā, man tas liekas interesanti, jo zemapziņā visu laiku tomēr saglabājas tā piebilde, ka tas ir tikai eksperiments un īslaicīgi. Ar visu dzīvi šādā stāvoklī pat salīdzināt nevar.