Jauka rudens diena. Eju pa parku pie māšeles, un jūtu,ka no aizmugures kāds bizo pakaļ. Un tas bija viņš. Iesākumā likās draudzīgs, tāpēc lielu vērību nepiegriezām. Bet, kad mēģināju doties mājās, sāka diezgan neganti "spēlēties", kā rezultātā visa biju notašķīta ar dubļiem un ieplēsts mētelis.
Paskatoties apkārt meklējot variantus, kā iziet no šīs situācijas, pamanīju, ka parkā ir ļoti daudz pāru arzīdaiņiem ratos, un bēnriem, kas skraida apkārt- nopriecājos, ka par mērķi zveram kļuvu es, nevis kāds no šiem cilvēkiem, jo sazin, ko tāds "mīlulis" var izdārīt bērnam.
Zvanījām policijai vairākas reizes, kas mūs vienkārši pasūtīja pāris mājas tālāk, jo nejau viņu pienākums ir savākt pa parku klīstošus suņus, kas uzbrūk cilvēkiem.
Mājās tikām pateicoties kkādiem jauniešiem, kas sāka novērs suņa uzmanību,lai mēs varētu tikmēr aizlavīties. Paldies!

Biju par šo notikumu piemirsusi, līdz izlasīju vietējā ziņu lapelē, ka šis suns ir uzbrucis arī citiem, un policija joprojām atbild tieši to pašu, kad pie viņiem vēršas pēc palīdzības.