Tik, tik, tik... CIK? Tik, cik es? Jo tās ir precīzi manas sajūtas te. Sajūtas, kuras, pieļauju, klusībā pie sevis izjūt vismaz daļa mūsu paaudzes cilvēku. Iespējams, absurdā dzīves tempa dēļ. Kā tur paliek ar tām vērtībām, kas izturējušas pārbaudi ar laiku?

Tev nav tā, ka tādēļ gribas bēgt prom, atpakaļ neskatoties? Spēlēt dambreti parkā un atmest visu pārējo?