Kā saka, ja nav par ko citu runāt, tad vienmēr var sākt runāt par laikapstākļiem. :D
Varbūt tas ir tādēļ, ka cilvēki jūtas vientuļi, un grib komunicēt ar kādu. Nevis lai kko pateiktu, bet vnk komunicētu. Es nezinu.

Hmmm. Es ļoti bieži klausos, ko citi runā. Kā jau citā diskusijā minēju, neesmu no tām runīgajām. Vairāk klausos. Vēroju. Ja ir ko teikt, saku. Tukšu salmu kulšana, laikam, nav īsti priekš manis. Citreiz vnk nav vēlēšanās iesaistīties konkrētajās sarunās.
Mans novērojums ir tāds, ka cilvēki ļoti daudz runā par visādām diezgan mazsvarīgām lietām, par notikumiem iz dzīves [savas vai citu], plēš jokus [kuru kvalitāti arī bieži vien var apstrīdēt]. Piemēram, lūk tajā ballītē es šitā piedzēros, nocopēju tādu beibi un izkāvos ar to tur čali utt. Diezgan maz tiek cilātas nopietnas tēmas. Dziļākas. Tādas, kas aizskar garīgas, eksistenciālas tēmas.