Vakar skatoties raidījumu par Austrālijas latviešiem redzēju interviju ar vienu onku.
Viņš, kad nonāca Austrālijā, tur bija pilnīgi viens pats latvietis, nebija tāda komūna, kā tagad tur ir, ar latviešu skolām un tā. Ģimenē, darbā, uz ielas- visur tikai angļu valoda. Bet, kad viņu intervēja, onka runāja perfektā latviešu valodā un pilnīgi bez akcenta.
Kad viņam prasīja, kā viņš saglabājis latviešu valodu, ja nebija neviena latvieša apkārt, viņš teica- dziedod. Pie katras iespējas viņš ir dziedājis latviski, jo ticējis, ka caur dziesmu saglabās valodu.
Respect!

P.S. Nezin kapēc vislabākais un dziļākais miegs sākas tieši tad, kad modinātājs jau gatavojas zvanīt.