(turpinājums)
Tieši otrādi, es balstos uz neziņu un paļaujos tikai uz to, kas man ir pieejams (ko es esmu pieredzējis, ko es redzu, dzirdu utt). Daudzos dzīves aspektos es izvēlos dzīvot atšķirīgi kā ir pieņemts, un man nav konkrēta pamatojuma vai attaisnojuma tam. Nedomāju, ka citiem cilvēkiem šāda pieeja dzīvei būtu pieņemama. Bet nu es turpinu uzdrīkstēties un uzdrošināties dzīvot pa savam, cik nu man apstākļi ļauj.
Tāds ir mans stāsts par manu dzīves pieejas maiņu. Es esmu guvis iespēju gūt laimi, līdzsvaru un harmoniju. Bet vienlaicīgi esmu pakļāvis sevi daudz lielākiem kreņķiem. Un šis līdzsvars ir tik trausls, ka mani ir ļoti viegli izsist no sliedēm, kam seko kreņķi un sevis apšaubīšana. (Ticība sev ir viena lieta, ko man būtu ļoti vērtīgi iemācīties.) Viss ir atkarīgs no perspektīvas. Ja dzīvošanu atšķirīgi uzskati kā dzīvošanu priekš sevis, tad ir ļoti labi. Bet ja dzīvošanu atšķirīgi uztver kā dzīvošanu pret citiem, tad nav diez ko komfortabli. Daudz iespēju laimei un priekam, un daudz iemeslu kreņķiem un satraukumiem. Bet, kā jau iepriekš rakstīju "pieturēties pie pozitīvā, un atmest visu pārējo". Kamēr vien būs iespēja un apstākļi izvēlēties.