|
Marts 14., 2015
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif) new_women | 11:34 - Jauna. vesela sieviete!
Viena no manām tuvākajām draudzene guļ slimnīcā ar ārpusdzemdes grūtniecību 4 nedēļā un neziņu... ir divi varianti - hormonu līmenis paaugstināsies un palīdzēs kurkulītim nokļūt un iesakņoties dzemdē, vai arī būs jāveic operācija un jāņem tas ārā.
Turklāt šis gadījums apgāž visas teorijas un pārliecības... jo meitene ieņēmusi bērnu pāris dienas pēc MR, kad cikliski tas nav iespējams... turklāt teorētiski izsargājoties ar konkrētu pārtraukto dzim.ak....
.. turklāt pie varianta kur kurkulītis var izdzīvot vel tiek apvērtas aborta iespējas.. :(
Man pēc visiem šiem gadiem domājot par bērniem un ģimenes veidošanu... šī situācija daudz ko liek pārdomāt un šķiet īpaši smaga. Domāju par to, ka patiesībā apaugļot olšūnu ir viens mirklis, BET kļūt par māti, vai vecākiem... tas ir visgrūtākais un nebūt nav izdarāms vienā dienā.
Aizvakar mana kolēģe izdzirdot šo situāciju... jautāja.. vai mana draudzene ir - jauna, vesela sieviete? Un šis jautājums man aizķērās kkur dziļāk... jo, kura gan no mums var ar pārliecību teikt ka esam jaunas , veselas sievietes? Pēc gadiem jā, protams, mums visām ir 25-26... teorētiski normāls vecums pirmajai grūtniecībai, ģimenes veidošanai... bet realitātē... mēs vel neesam gribējušas izaugt no pubertātes/ bērnības... gadījuma sakari, nenopietnas attiecības, nestabilas darba vietas, bez sociālām garantijām, bez iekrājumiem, bez stabilām attiecībām, smēķējam, dzeram, balējamies līdz paliek slikti, ēdam dranķus, nerūpējamies par savu veselību, neiebilstam, ka par mums parūpējas vecāki, nerūpējamies par saviem ķermeņiem.. atliekam visas šīs nopietnās domas kādam citam, vai vēlākam.. dzīvojam galu galā šodienai. Neapzinoties, ka šodien var pienākt tas brīdis kad mūsos va iekūņoties bērniņš, kurš ir atkarīgs tikai no mums... bet mēs viņu esam nostādījušas situācijā kurā viņam nav ģimenes,nav tēta, nav veselas mammas, nav pietiekams uzturs, nav pietiekami skābekļa, nav normālu iespēju dzīvot, viņš aug cigarešu dūmos, nav iekrātas naudas kas varētu viņam palīdzēt augt pēc piedzimšanas...
Tas viss man liek domāt - ko es daru ar savu dzīvi un ķermeni... kāda es būtu māte, ja tas notiktu ar mani tagad... es tik ļot gadiem jau gribu ģimeni... bet vai es esmu nobriedusi, lai būtu pieaugušais jaunā ģimenē... vai es izturos atbildīgi pret to, ko Dievs man ir dāvājis..
|
Reply
|
|
|
|
|
|
Sviesta Ciba |