| |
[Jul. 19th, 2011|06:04 pm] |
Nogurums visu laiku.
Bet tagad jo īpaši, droši vien zāles arī dara savu, bet lielāko ties no tā, ka jāizklaidē mazā māsīca.
Bijām spēļu laukumā. Kaut kāds skuķis mēģina ar Kati uzsākt sarunu un sākt spēlēties, domāju, nu forši, iedraudzēsies te ar kādu un nebūs ar mani visu laiku jāsēž. Bet nē, šī pēc 10 minūtēm atnāk pie manis un saka :" Es beidzot tiku no tās mietenes vaļā! Ejam prom!" un tā mēs te sēžam. Toties sasmējāmies ar mammu. Nonācām pie secinājuma, ka mēs ģimenē pilnīgi visi esam tādi, ne kautrīgi un ne pat klusi, mēs esam prātīgi. Sanākam visi ģimenes salidojumā, lai kopīgi paklusētu. Bet taisnība vien ir, ja nebūtu bērnu, ko vāķīt un ar ko ņemties, pieļauju, ka starp mums arī valdītu klusums un garas pārdomu pauzes. Mēs vienkārši neesam runātīgi. Un ja tu esi izaudzis tādā vidē, tad pēkšņi sākt nenormāli komunicēt ar apkārtējiem ir diezgan sarežģīti. |
|
|
