| |
[Sep. 2nd, 2010|05:37 am] |
Pārsktīju atmiņas.
Kad es biju blondīne es biju priecīga.
Tagad es esmu vienkāši skuķene ar odziņu, ko gribās uz vienu nakti paņemt priekšā.
Un es kā... nezinu, gribu izkratīt sirdi, tik žēl, ka vienīgis kompanjons ir alus, ko nospēru istabas biedrenei. |
|
|
