| Vispār es pēc dabas esmu iecietīga. |
[Jul. 14th, 2010|03:14 pm] |
Aizbruacu no rīta uz dārzu, nopļāvu zāli, nolasīju upenes. Protams neko nebiju ēdusi, jo man nepatīk, pirms 12 ēst un man uznāca ģīboņi un sliktas dūšas, tālab nolēmu, ka mājās braukšu ar autobusu, ne riteni.
Kā jau teicu vispār esmu diezgan iecietīga un pacietīga, bet nu tas biija kaut kas... It kā nepietiktu ar to, ka man ir jāmaksā, lai brauktu piestūķētā autobusā ar pensionāriem, kuri ir viscaur sasvīduši un sviedri milzu lāsēm ripo pa višām ķermeņa nenosegtajām vietām. Viņi līp un spiežas tev klāt un kad viena tante nokrīt, pārējējās, tā vietā, lai palaistu tevi palīdzēt vecam cilvēkam pieceltis, skrien pašas un tad sākas ķēdes reakcija un vienas tantes vietā visa autobus grīda ir nosēta ar nokritušiem pensionāriem... jezus. Nu piedodiet atvainojiet, bet tur nevar nesmieties. |
|
|
