| |
[Mar. 31st, 2010|04:00 pm] |
Aizbraukšu, nosviedīšu somas, atkorķēšu pudeli un dzeršu, tas ir veltīšu vakaru sev.
Un ko es uzzinu... ka Jāņa zivtiņa šorīt esot atstiepusi kājas. Cik ironiski.
Es gan nepriecājos par to, jo nu galu galā dzīva radība un man šamā patika dikti.
Tagad jūtos daļēji vainīga, jo domas jau it kā materializējas.
Tik kaut kā smieklīgi, es jau četrus gadus vienu un to pāsu domu maļu uz rinķi, bet ne sūda nekas nenotiek. |
|
|
