|
[Mar. 9th, 2010|09:28 pm] |
Kad (pie)dzeru man uzrodas nekontrolējama vēlme pateikt visiem visu ko domāju, ko vairakumā gadījumu arī daru... ta nu pēc šīs sestdienas ar pāris cilvekiem kontaktēties tā kā kauns. Nopieku vienu vīnu, protams aizgaju pec otra, parunājos ar vietejakontingenta pardeveju - šobrīd esmu draudzīgā kondīcija, bet kas tālāk will see... nedod dies kādam mani dzērumā satikt. |
|
|
Comments: |
Kaunu jau var arī aizmirst. Tāpat pēc šādām situācijām cilvēki arvien retāk izrāda vēlmi tikties ever again (ja neskaita pieklājīgu smaidu, kad satiec nejauši).
oi. Soreiz laikam nē, par cik ne nu tas labakais man iekrājies,ko citiem teikt bija...
T.b., šoreiz pat nesmaidīs, ja nejauši satiksi?
Šoreiz pat darīšu visu, lai tikai nesatiktu....
Nav vērts, tāpar viņi Tevi vairs nesatiks :D
nu, ja viņi Tevi mēģinās satikt Tevi tikai, lai ierēktu, tad gan viņi ir tie, par kuriem var un vajag rēkt. vai arī vēl cits variants ir?
studiju brieži neskaitās, tur redzēt nākas tik un tā.
the sāpīgs variants. tai pat laikā, uztraukumu nav - ne Tu gribēsi runāt ar viņiem, ne viņi gribēs runāt ar Tevi tad :D
Jau sanāca atkal 'aprunāties' :D
Drīkst vaicāt, kā TAS izpaudās? | |