| es, Blaumanis un apļi. |
[May. 31st, 2009|07:34 pm] |
apļi, apļi.
Uz Mežezeru braucot, tur kaut kur ir kolosāls dubultais aplis. Tas pat nav aplis, tas ir kaut kāds plānojuma brīnums. Ir jābūt vai nu pilnīgam idiotam vai nenormālam ģēnijam, lai līdz tādai konstrukcijai vispār aizdomātos. Tā arī nesapratu kā viņu izbraukt un vienkārši maucu taisni visur. Vispār uz to pusi ir ideāls ceļš, kur var spiest un spiest un spiest grīdā, ko es protams nedarīju. Tur arī ir dikti smuks tilts, pār Aivieksti, ar laulību atslēgām un staff.
Tad noparkojāmies pie kaut kāda karjera, kur auga koki, kuri bija appludināti, un tur bija tāds zaļs, zaļš tīrs ūdens, un varēja redzēt to koku stumbrus zem ūdens, un galotnes, kas mazliet izspraucās virs ūdens.
Ļoti skaisti. Aldis pat noķēra vienu zivi, ko vedīsim kaķim. Patiesībā bija ļoti jauki, līdz brīdim, kad man apnika lasīt Blaumani.
Un latviešu valodu es nemācos, jo liekas, ka visu zinu, kaut gan patiesībā gan jau neko nezinu. |
|
|
