| |
[Jan. 14th, 2015|05:36 pm] |
Nu jopt, darbā brīnumi notiek. Vēl joprojā diezgan tukš, bet ik pa brīdim jāpārbauda aŗī tukšās istabas un jānotrauš no skapjaugšam sakrājušies putekļi.
Tā nu Marta vakar gājusi 7. istabā pačekot, kas labs tur darās un atverot durvis palikusi mēma, jo ieraudzījusi kā pa atvērto logu rāpjās laukā kāda tumšādaina, formīga dāma, kas izrāpusies pa logu aizdeso stāvlaukuma virzienā. Apskrējusi apkārt viesnīcai un sapratusi, ka aizmirsusi istabā telefonu, viņa esot atgriezusies, ātri un saraustīti kaut ko runājot paķērusi telefonu un aizbēgusi. Šie cilvēki mani turpina pārsteigt katru dienu. Aber kāpēc gan maksāt par numuriņu, ja var ierāpties pa logu. Tā kā, draudziņ, neaizmirsti aizvērt arī savus logus, ja nevēlies, atgriežoteis no darba, atrast kādu snaužam savā gultā. |
|
|
| |
[Jan. 14th, 2015|08:19 pm] |
|
Neesmu guvusi mācību. Atkal gadu paciņu, ko velns viņ zin vai sagaidīšu. Šodien, pārnākot no darba, atradu lapeli, kas kā vinemer saka: "Mēs jau bijām, bet Tevis atkal nebija mājās," kas mani, bez šaubām, nokaitināja, jo biedris E bija mājās visu dienu. Lapele vestī: "Nu mēģināsim rīt, ja vel pēc trešā mūsu piegādes mēģinājuma nebūsi mājās, tad gaidi e-pastu." Un rīt atkal būs tas pats, pārnākšu no darba un atradīšu vēl vienu štrunta papīra gabalu. Tad vismaz viņi varētu godpratīgi to nesaukt par piegādes mēģinājumu , jo pat vārds mēginājums ir biš par spēcīgu tam, kā viņi klusiņām pieklauvē pie kāpņu telpas durvīm un laižās prom, nemēģinot ne sazvanīt adresātu ne pieklauvēt tā kārtīgāk, es to drīzāk sauktu par mēģinājumu izvairīties no manis. Vai tad tas nebūtu izdevīgāk abām pusēm, ja piegādatājs veltītu 1 minūti laika, lai mani dabūtu rokā tā vietā, lai tagad 3 dienas pēc kārtas brauktu uz manu adresi. Laika un resursu ekonomija laikam nav viņu darba rokasgrāmatā. |
|
|