| |
[Oct. 23rd, 2011|02:06 pm] |
Gribu vasaru.
Gribu sēdēt pie dārza mājiņas, ēst zemenes ar pienu un klausīties radio. Jā, taja brīdī es jutos ļoti, ļoti labi.
Mēs sēdējām ārā, vecmamma rosījās pa virtuvi un kaimiņš mūs novēroja pa otrā stāva logu. Miers un miers. Un apziņa, ka rīt nekas nav jādara un nekas nav jāpaspēj, tik vien kā izbaudīt. |
|
|
| |
[Oct. 23rd, 2011|03:55 pm] |
Jebal. Tas ir kaut kas fenomenāls. Nē patiešām. Es kā sāku lažu runāt, tā vairs nevaru apstāties. Un šī nav pirmā reize, kad es izdomāju lietas no zila gaisa.
Tas ir no sērijas, ka iepazīstoties ar jauniem cilvēkiem es pekšņi attopos, ka stāstu, ka esmu jaunā māmiņa, kas paņēmusi akademisko gadu no skolas, jo paliku stāvoklī no nepazīstama vīrieša un tagad pūlos savilkt galus kopā. psc. Man nav ko teikt.
Bet lieta ir tāda, ka Dagnija šodien ļoti priecīga, jo dabuju atslēgas no dzīvokļa, aiznesu drēbes, grāmatas un vēl šo to, secināju, ka pie pašas mājas ir autobusa pietura un vispār viss ir nice.
Un man vajag dīvānu. Tapēc ātri piedavājat man savus lētos, nolietotos, nevajadzīgos dīvānus! Bučas. |
|
|
| |
[Oct. 23rd, 2011|08:02 pm] |
Nē, es te nevaru izdomāt. Dzīvokļa saimniece, slēdzot līgumu, grib manu pases kopiju.
Es jau būtu iedevusi, bet mna te ļaudis apkārt sāk šūmēties, ka nedrīkst dot nevienam. Tagad nezinu ko darīt. |
|
|