| |
[Oct. 22nd, 2011|08:02 pm] |
No rīta stacijā izpelnījos komplimentu no onkuļa - ģefčonka krasotka!
Darba arī. Bet tas laikam neskaitās. Uz caurlaides kādus 6 gadus veca bilde, kur man gari un blondi mati vēl - Dagnija, kāda tu biji skaista - tagad vairs neesmu? - nu esi, bet tad biji pat ļoti.
Vēl es lēnām briestu tam, lai aizietu kaut kur uzacis savest kartībā, bet nezinu kur un man bail, ka nokrāsos un man nepatiks.
Esmu mežonīgi pārgurusi. Mani kaimiņi ir pēdējie idioti. Nus jaunkundzes, protams. Līdz 5 rītā, jābļauj un pretīgi jādzied gaitenī, jo nav jau saprotams dažiem tas, ka kādam nakamā dienā varētu būt kas svarīgāks darāms par lāpīšanos. Es skaitu dienas, es skaitu stundas, līdz līdz atdošu atslēgas pārvaldniekam. |
|
|