06:57 pm - Stikli
O, tas viskijs ir pārāk labs. Bet par to ne vārda vairāk, citādi es pēc šī ieraksta celšos, lai uzmeklētu Tesko.***
Tik viegli ir nogrūst saprātīgās domas maliņā, lai ļautu emocijām sevi nest. Un, kad, saulei acīs iespīdot, no emocijām nav ne vēsts, ir palicis tāds muļķīgs tukšums, tas pats pelēkais saprātīgums, kurš jau iepriekš grasījās nosviest no zirga.
***
Atrodoties šeit esmu saplēsusi vairāk glāzes nekā visā savā mūžā kopā ņemot. Sevišķi nepatīkama bija reize, kad biju notupusies pie accommodation ārdurvīm, glāze uz zemes manā priekšā. Es skatījos šajā glāzē un jutu, ka man noteikti vajadzētu to mest pret sienu (tāpat vien, aiz pārdrošības to iedomāties, jo man pašai neviena glāze šeit nekad nav piederējusi). Muļķīgās pārdomas pārtrauca garāmgājējs, kurš uzskrēja manai glāzei virsū, pasperot to uz augšu. Savu slaido lidojumu tā beidza pret sienu, kur tā sašķīda tūkstoš ciniskās lauskās. O, es biju visai sakreņķēta par šo situāciju. Nedēļa garām, bet aizvainojumu aizmirst nevaru.
***
Vēl par stikliem.
Tu ieej veikalā, skaiti to sasodīto skotu sīknaudu, lai iegādātos savu portvīnu.
Tu mēģini saprast, ko saka pārdevējs, jo viņam noteikti jārunā tajā valodā, kas izklausās pēc angļu, un tomēr Tu to nevari saprast, ja trīsreiz nepārjautā.
Tu laimīgs griezies prom no kases, domājot par jautro vakaru, kas noteikti sekos (domās katra nesākusies ballīte ir daudz jautrāks vakars nekā patiesībā izrādās. Un izrādās vēlākais nākamajā rītā).
Tātad tu griezies prom no kases un - - bloody hell! - - atkal lauskas, atkal kaut kas neļauj sapņot, atkal jāstājās rindā, nauda, sasodīts, varētu divus port par šo naudu un....
.... tu nevari izkustēties šo (ne)domu nomākts. Tu jau zini, ka nāks dusmīgs tantuks ar garu riebīgu seju, smirdīgu lupatu rokās un pēdējiem vārdiem uz lūpām.
Nu viņa tiešām nāk. Ko tev teikt? Kā pareizi atvainoties? Vai pietiks ar "pardon"?
-Kas tad tur bija tajā pudelē?
Aizdomīgā ātrumā tev tuvojas plecīgs kungs ar ūsām. Zem ūsām viņš smaida, un arī tante smaida zem lūpukrāsas!
-Portvīns tāds un tāds.
Tu sagaidi laipnu smaidu! Tev uzsit uz pleca un saka, lai nebēdājies!
Aizdomīgais ūsainis pazūd.
Tu vēljoprojām nekusties un izskaties ārkārtīgi nožēlojami. Nevienas domas nav tavā galvā, bet acīs riešās asaras!
Un ziniet, kas notiek tālāk? Tev ieliek rokās port pudeli un novēl jautru vakaru!