Provinces skatuve
July 9th, 2009
08:14 pm - o vai, tieši manā garastāvoklī, pašā centrā
Oh well I love you pretty baby
You're the only love I've ever known
Just as long as you stay with me
The whole world is my throne
Beyond here lies nothin'
Nothin' we could call our own
Well I'm movin' after midnight
Down boulevards of broken cars
Don't know what I'd do without it
Without this love that we call ours
Beyond here lies nothin'
Nothin' but the moon and stars
Down every street there's a window
And every window made of glass
We'll keep on lovin' pretty baby
For as long as love will last
Beyond here lies nothin'
But the mountains of the past
Well my ship is in the harbour
And the sails are spread
A-Listen to me pretty baby
Lay your hand upon my head
Beyond here lies nothin'
Nothin' done and nothin' said
08:44 pm
Kad pēcpusdienā spēru kāju šīs accommodation koplietošanas izklaižu telpā, mani sagaidīja pārsteidzošs skats – seši jauni švaļi ļoti nopietni sēž pie apaļā galda un spēlē pokeru, bet tieši man ceļā uz zemes mētājas kāds, kas ir pagalam. Lielā bezrūpībā viņam tiek soļots pāri, ja kāds ceļās, lai kaut ko atnestu vai aiznestu. Tā nu es sēdēju piecas minūtes smēķēdama un domādama līdz uzrunāju Ramonu, vai viņš gadījumā nevēlas viņu savākt un vismaz novietot uz dīvāna. Ramons smaida paskaidrojot, ka Džons tikko atnācis no Invernesas. Kā redzies, Džons vakarnakt izdomājis iet kājām uz Invernesu, jo darba dienās krogi šeit vienos tiek slēgti, un arī aizgājis par spīti 45 kilometriem un negaisam, bet tikko atnācis atpakaļ un tepat arī nokritis. Džons ir no tiem, kas pavisam nopietni diendienā sevi grūž no klints.
Bet ko tad es? Es parūpējos. Es nevarēju neparūpēties. Šādi cilvēki mani vienmēr iežēlina, atmodinot mātišķās, siltās jūtas.