Provinces skatuve

December 22nd, 2008

01:29 pm

Gribu visu uzreiz, tagad, uz līdzenas vietas. Bet tik ļoti nedrīkst tūlīt, ka jo vairāk nedrīkst, jo vairāk es satraucos. Jo vairāk es satraucos, jo vairāk baidos no likumpārkāpuma pret laiku – tas varētu būt tik tuvu, tik nelikumīgi drīz. Un tagad es sēžu te un domāju, ka tūlīt kaut kas pārtrūks, ja vien es neapmierināšu savu kāri pēc šīs uzdrīkstēšanās pārkāpt manis pašas izdomātās barjeras.

06:26 pm - Kafijpauzes

Es nekad nesarku, bet nu esmu sākusi sarkt. Mans spontānais, satriecošais uznāciens satrieca arī mani pašu.

Uz jautājumu, vai kafiju es vēlos ar vai bez cukura, man, sasodīts, nevajadzēja atbildēt ar "kā nu kuro reizi", bet skaidri formulēt, ka šodien man vajag saldu.

Arī direktores vietnieks, koķeti pasmaidīdidams, aicināja uz kafiju, bet es tikai izmetu, ka esmu vienā skrējienā.

08:30 pm - D.T. mani atkal gāž no kājām

Powered by Sviesta Ciba