Provinces skatuve
December 20th, 2007
09:18 am - Iemīlēt dzīvi vairāk nekā tās jēgu?
Verdošu baudkāri, Ninivi nevar iemainīt pret... kaislības, kaislības un kliedzieni - ko gan var ar šo manīt? Es alkstu Ninives tāpat kā asīrieši asinis, Ninive alka asīriešus kā nāvi.
09:22 am
Mīkla, ka gaisma tika radīta pirmajā dienā, bet saule un zvaigznes - ceturtajā, aizvaino cilvēka patmīlīgo prātu. Tā ir.
09:25 am - Maskava - Gailīši jeb vai no Gailīšiem var nākt kas labs?
Acīmredzami, ka Jerofejevs savā darbā tēlo tādu kā pseido-Jēzu: sirsnīgu, mīlošu, piedodošu un galvenais - pavisam nevainīgu puscilvēku,kas ir pasaulē iesviests, lai palaistuvei dāvinātu savu mīlestību (un riekstiņus pašam mazākajam). Jerofejeva skumjas mazliet (attāli) atgādina Ģetzemanes dārzu. Lai mēs, lasītāji, neko nesajauktu, viņš atkārto: "Kāpēc tu mani esi atstājis?" un redz sātanu vaigā (garā), pirms četri mežonīgi romiešu karavīri sit to nezināmas kāpņutelpas krustā. "O, šīs sāpes! O, šis suņa aukstums! O, neiespējamība!" (O, Jerofejeva alkoholā šķīstītās skumjas! O, Jerofejeva nāvīgi smieklīgais humors, o, struktūrpilnie murgi. O, Jer[ofejeva] vēja ķeršana tikai lai neplūstu pa straumi (pilnās burās)!)