Leduslācīša sapnis
Jaunākais
19.5.12 16:33
nejauši atradu veidu, kā atsvaidzināt/uzlabot/papildināt savas franču valodas zināšanas garšīgā veidā - ņemam recepti un gatavojam! :D Kad ēdiens būs gatavs, būšu apguvusi/precizējusi vismaz desmit vārdus. Galvenais, lai pietiek pacietības turpināt. :)
18.5.12 19:50
Tagad arī es esmu bijusi "Grauda spēkā". Mmm, cik forši ielikt maisiņā siltu, tikko svaigi samaltu miltu paciņu...
3.5.12 18:08
Satiku šodien Dacīti. Apjautājās kā man iet, ko par citiem klasesbiedriem zinu. Lika pasveicināt, ja satikšu, un teica, lai zvanot un nākot ciemos.
3.5.12 11:02
palīgā! pilna Vecrīga ar tūristiem.
Un tad vēl tās āra kafejnīcas un piegādes mašīnas, kas iespraucas šaurās ieliņās tā, ka garām knapi var izlīst... Vasara strauji tuvojas.
Jāiet mērīt.
16.4.12 00:04
ta-dā. četras sērijas un sabakstītus pirkstus vēlāk esmu pabeigusi savu ceturto 'robiņu' - kriksīti no krustiņmazuļa pūriņa.
15.4.12 21:11
ja es tā varētu - izmest visu, visu esošo lieko un nevajadzīgo
un neienest jaunu un nevajadzīgu lieko
nelasīt lieki, neskatīties lieki, netērēt laiku lieki
darīt to un tik, lai būtu ik dienas laimīga
un lai pasaule būtu laimīgāka
13.4.12 19:12
"Koki, kartes un teorēmas" atbrauca. :) Nesīšu pirmdien uz darbu, lai visi priecājas.
Kas tas ir? Grāmata par sevis parādīšanu. Par rakstu rakstīšanu, par informācijas nodošanu, par prezentāciju veidošanu.
Autora vieslekcija bija ļoti interesanta un noderīga. Atšķirīga. Saistoša. Būs man nedēļas nogalei lasāmais. :D Aprīļa beigās piekritu pastāstīt tās gudrības arī kolēģiem.
1.4.12 12:38
Es varētu rakstīt kā Kristīne "šodien izlasīju visu, ko jūs pa nedēļu esat sastrādājuši". Nedēļas nogale Saldū, viena diena Rīgā, piecas Viļņā, tagad laiks ķerties klāt mājai, jo Lieldienas jau teju klāt, un svētkiem taču pieklājas kaut kāda tīrība un kārtība.
18.3.12 19:40
Šodien biju uz Olimpiju, kur Otrā elpa uz nedēļu iemitinājusies. Taisījām Lieldienu dekorus-zāles zvērus. (Vēderā zāles sēklas, kas augs un man būs zaļa zālīte uz svētkiem :) ).
17.3.12 00:53
Šodien iešuvu savu pirmo pērlīti. Trauciņā liekas tik maza, mazītiņa (<3mm), bet uz auduma pavisam liela. Pamaziņām top. Šis darbiņš būs man ieviesis gan smalkāku audumu, gan 28 nr. adatas, gan zeltītas pērlītes un piecus trūkstošos diegu toņus.
5.1.12 12:38
kad palasa par mūžīgo aizbraucēju-palicēju tēmu vai patiesībā par jebko, kur iesaistīti vārdi "nauda" un "valsts", tad gribas jautāt, vai tiešām mēs esam pasaulē vienīgā valsts, kur ir šādas problēmas?
4.1.12 18:00
Veselīgākam uzturam un taupības tikumam pievienojas "runāšana - sudrabs, klusēšana - zelts" jeb brīžiem esmu bez balss. Burtiskā nozīmē. Tā jau var iztikt, tikai grūti, piemēram, bankā vai pie kurpnieka paskaidrot, ko man vajag.
20.12.11 23:05
nedrīkst, nedrīkst, nedrīkst randomā dzēst ārā failus un programmas, par kuriem nav skaidrs, kas tie tādi un ko viņi ēd. Tīrot visādas cache un temp mapes, nojaucu Chrome tā, ka nevien negāja mana spēlīte, bet arī dr.lv viss formatējums pazuda (citus neiemēģināju), daudzas bildes vairs nerādīja un... nu jā. Pārinstalēju, aizmirstot, ka pirms tam derēja saglabāt grāmatzīmes. Jau iepriekšējo kolekciju aizmāršības dēļ pakāsu. Atkal jāveido jauna.
Jācer, ka neko citu neesmu nobrucinājusi. Varbūt tikai IE :D
18.12.11 00:43
gan GG, gan 90210 gada pēdējā sērija beidzās ar autoavāriju
tas saucas noturēt interesi un uzmanību
jācer, ka citos seriālos tādu pārsteigumu nebūs
2.12.11 16:18
atradu vienu lietu, ko es gribu -
http://www.kleankanteen.com/eu/products/klean-kanteens.phpizlasīju pozitīvu atsauksmi& kaut ko no šāda veida es gribu tāpat, lai var nepirkt visu laiku ūdeni. Tagad tas nav tik svarīgi, bet uz vasaru gan.
Man būtu jāsāk veidot saraksti ar lietām, kuras es gribu nopirkt, bet, ko Latvijā nevar dabūt, un tad, kad es kaut kur braucu, tad iet un pirkt :D
Diegu galu trauciņu es vakar ieviesu, šodien varētu apsmadzeņot domu par papīra "miskasti".
29.11.11 16:07
šitā apjukuma un brīvības sajūta ir jāsaķemmē un jāiebāž kaut kādā kastītē. Vai lielā, lielā kastē.
Vai vienkārši jāsaraksta saraksts ar lietām, kas varētu tikt paveiktas līdz nedēļas beigām.
20.11.11 00:00
un pēc mana pulksteņa - ta-dā!
27.10.11 14:40
es noteikti neesmu stiprā gribasspēka cilvēks, it sevišķi jautājumā par ēdienu. Es jau sen klusībā esmu piesolījusi, ka saēdīšos visādas, manuprāt, garšīgas lietas, kad varēšu to normāli izdarīt. Vakar, piemēram, es atklāju, ka smalki sagriezti marinēti gurķi nemaz nav tik nevainīgi un mīksta baltmaizes garoza ne tik.
uz galda kādinās pistācijas, bet no rīta es ar bēdīgu skatu nolūkojos uz brāļa siermaizēm. Tagad iešu savārīt dažus kartupeļus pusdienām.
25.10.11 19:57
Nē nu, tā zoba pieredze tomēr ir tāda... pieredze :D Redzēs, ko es teikšu rīt.
Bet, ja šodien, tad aizgāju, pasēdēju labu brīdi rindā, tiku iekšā, dakteris uzmeta aci, aizsūtīja uz rentgenu. Tur aizgāju, viens divi un kārtībā. Ar bildi atgriezos pie ārsta. Tad nu apskatīja, parādīja, ka šamais esot šķībi ieaudzis, un ka aiz viņa tāda kā kabata izveidojusies, kas arī ir vainīgā pie maniem piedzīvojumiem. Teica, ka vajagot raut. Kas man netikās, ka viņš tā dikti apkārt, apkārt... Par to, ka tas iekaisums (neārstēts) varot aizlīst citur, kur nevajag, ka tad varot dabūt taisīt citur vaļā, lai iztīrītu. Piedāvājās zāles izrakstīt, tš tāpat esot jādzer, bet pēc raušanas ar jādzerot. Un tik aplinkus, aplinkus. Es biju gaidījusi, ka mani noliks fakta priekšā - jārauj. Vai noskaitīs, ko darīt, ja neraut. Trīs reizes pārprasīja, ko tad darām. Bet es tā padomāju (kalendārā rakstīts, ka šodien laba diena zobārstam :D ), ka nākamās dienas tāpat diži labākas vai sliktākas nebūs un ja jau es šodien bumbulējos, tad kāpēc ne līdz galam?
Tā nu teicu, lai tik rauj. Sašpricēja kaut kādas 4 vai 5 šprices, nu jau vairs neatceros, daudz un sāpīgas, iedeva vēl pāris tabletes un atstāja pagaidīt, kamēr iedarbojas. Tad laikam atgrieza, paraustīja, izrāva, kaut ko vēl paskubinājās, aizšuva, diegu tik jutu, tai vietā, kur viss notika, neko. Iebāza marli mutē, lika sakost un iedeva ledu, ko turēt pie vaiga. Tā nosēdēju vēl kādu labu brīdi. Laika izjūta man šodien atslēdzās, bet stresiņš ne pa jokam, kad ņēmu tabletes dzert, kreisā roka trīcēja tā, ka nevarēju glāzi noturēt.
Vakar netā kaut kur lasīju, ka operēšana esot ~45 minūtes, bet man tās šķiet bija 5-10.
Pārrados kāmītis mājās (pati, lai gan lasīju, ka citus pārveda, tāpat arī tur redzēju lielas (sava vecuma) meitenes kopā ar mammām), pa ceļam gan jutos briesmīgi, bet tagad šķiet diezgan ok. Liekas, ka anestēzijas iedarbība ir beigusies, bet sāpēt nekur nekas nesāp, jūtīgs gan un klusi īdošs, mazliet varbūt tas limfmezgla bumbulis. Un vēderā ir kartupeļi ar malto gaļu, ko izdevās lēniņām iemānīt mutē, tagad vakarā labās puses zobi var daudz efektīvāk darboties, jo no rīta tos varētu knapi kopā salikt.
Sarunāju, ka darbā nebūšu, šis tas gan mājās jāpadara, bet mājās ir mājās - nav jāvazājas apkārt un jebkurā brīdī var nolikties pačučēt. Tagad jāgaida rītdiena.