Leduslācīša sapnis
Jaunākais
17.11.10 10:58 - Līdz Ziemassvētkiem 24+14 dienas
Man ir acis slapjā vietā. Vakar skatījos "Santas ķepu meklēšana" (The Search for Santa Paws) un sākumā dažas asaras, beigās nopuņķojos. Maziem bērniem un maziem zvēriem piemīt/tiek piedēvēta spēja uzticēties bez liekiem jautājumiem, nesarežģīt lietas un neapdomīgi doties glābšanas operācijās. Man gan netika skaidrs, kā var būt, ka pie krāsns blakus esošs metāla korpuss nav karsts (kad krāsnī ir uguns).
Bet pēc šitādas filmiņas vēl vairāk gribas ieviest mājās kārtīgu Ziemassvētku garu.
Vispirms gan daži citi svētki...
10.11.10 18:32
ah. vai jums arī reizēm (katru reizi, kad mēģināt tikt iekšā, kādus pirmos 5 mēģinājumus) neizdodas ielogoties? vai es vienīgā esmu kļuvusi par upuri tam jocīgajam kukainim? Izklausās smieklīgi, ka cibai būtu noslogoti serveri. Visādos diennakts laikos.
5.11.10 18:41 - Plītsprieki
Dienas ēdieni
+ zema cena (Ls 0,55 viens pats, trešdienās ar Dienu kopā Ls 0,79)
+ interesanti padomi/produktu un piederumu apskats
+ relatīvi daudz recepšu (1. nr. ir aptuveni 30)
- haotisks izvietojums (nav saldie pēc kārtas, otrie, zupas utt.), receptes nav atdalāmas
- plānais papīrs, tāds pats kā TV izklaidei
Pie galda!
+ katra recepte uz savas lapas, ērti izplēšamas un saliekamas mapē
+ kvalitatīvs papīrs
- "tikai" 15 receptes
- maksā Ls 1,49
- mans novembra numurs joprojām nav atnācis
Manas subjektīvās sajūtas izvēlējās "Pie galda!". Oktobra divās nedēļās satapa 4 no piedāvātajām receptēm. Un šodien viena no "iepazīšanās sūtījuma" - reklāmas, ko atradu pastkastītē - ķirbju kēkss ar aprikozēm. Par Dienas izdevumu biedē tas, ka ēdienus iesaka gardēži - pārlapojot jau trāpīju receptēm, kas domātas profesionāļiem, un daudzām mājās-nekad-nesastaptām sastāvdaļām.
4.11.10 00:14
Bula mājasdarbi ir ļauni. Pirms brīža beidzās manas 3-4 h ar funkciju pētīšanu. Viņa funkciju izvēle ir lieliska. Nestandarta vienādojumu sakņu meklēšana, kad pēdējo reizi tamlīdzīgus monstrus es varbūt sastapu pie Balodes... pirms gadiem pieciem vismaz (man šķiet, ka Dambergas funkcijas bija pavisam jaukas, katrā ziņā bez trim dažādām asimptotām, kur sēdi pie grafika un domā, kā aprēķināt robežu, lai tās vispār dabūtu). Pē. Mēs esam izlutinājušies :D Iemetu matemātikā un man iedod saknes, bet kā var bez datora palīdzības izpīpēt, ka, piemēram, -5cos2x*cosx+4sinx*sin2x=0 x=arccos(sqrt(13/2)/3)?! (un vēl 3, bet tām tikai zīmes mainās; + vēl pii/2 un -pii/2, bet tās divas vismaz ir saprātīgas).
Labi, ka tie nav mani mājasdarbi :D Un ka man nav jāraksta kontroldarbi. Jau no rēķināšanas galva kūp.
29.10.10 20:23 - 24+30+2,125
It just happens.
Šodien es kārtoju plauktos kolbas un visādus jocīgus stikla veidojumus, kam katram ir kaut kāda man nezināma nopietna nozīme zinātnes bīdīšanā. Vai vismaz bija.
Un tad es piesēdos pie "Ēd, lūdzies, mīli", ko man visu laiku gribas saukt par "Ēd, lūdz, mīlies". Es lasīju, lasīju, lasīju... Man bija jāsatiek kafejnīcā savi trupas biedri, sanāca, ka ierados par ātru. Tiku pie kakao un bezē kūkas ar dzērvenēm un putukrējumu. Un sēdēju, niekodamās ar dakšiņu un karotīti. Tur, kur filmas rullītī ir kadrs, kad Robertsa sēž uz soliņa un ēd saldējumu. Tā es sajutos.
26.10.10 20:17 - Līdz Ziemassvētkiem 24+30+6 dienas
Nu tad.
Vakar sāka jau tapt pirmā Ziemassvētku kartiņa. Nopirku trūkstošos diegus.
Šodien - vēl viena no receptēm iemēģināta. Interesanta, bet vēl prasās uzlabot, pielāgot.
Šuju, šuju, jau kopš aprīļa, bet sašūts necik daudz nav... (šobrīd ir
šitik) Pilnīgi nesaprotu, kur viss paliek :O
Un te spincis, kā solīju
25.10.10 19:14 - Līdz Ziemassvētkiem 24+30+7 dienas
Pirmdienas ir garas dienas. Un atkal slikti gulēju. Toties lekcijas sākās ar smuku desmitnieku par pagājušās nedēļas kontroldarbu. Mazs prieciņš. Gribu uz Parīzi. Ģoefizikas slaidi, kuros attēli ir no grāmatas franču valodā, raisa sentimentu. Es gribu to grāmatu, bet to varot nopirkt Parīzē. Jābrauc pēc grāmatas :D Lai gan, ja nopietni, tad es gribu pavasarī. Un lai viņiem negribas streikot tad. Teiksim, divas nedēļas vai desmit dienas Parīzē, vienā mierā, varbūt paķerot līdzi kādu, lai ir kompānija. Man gan jāpapucē būtu savs francais, jo, lai gan es lasu relatīvi labi un saprotu daudz, tomēr runāt ikdienā ir grūti. Si, je parle.
Vakar vakarā beidzot (!) sašuvu spilvenu. Izskatās tīri smuks :) Kad rīt sabildēšu otro elpu, paķeršu šito ar un tad parādīšu, kas galā ir sanācis.
Nokārtoju steidzamos maksājumus, pabrīnījos, cik čakli esmu pārmaksājusi elektrību, un pasūtīju žurnālu. Tagad atliek cerēt, ka mana virtuves mūza būs čakla un pieklājīgi sēdēs uz pleca.
Eju meklēt shēmu, tad rīt varēs piepirkt trūkstošos diegus un sākt šūt. Un vēl šonedēļ būtu jāuzsāk kāds no 3 referātiem.
24.10.10 23:01
ir šausmīgi stulbi, kad kaut kas nesanāk. piemēram, izrādās, ka nevar atrast īpašvērtības, kad determinants ir nulle. Vai jānointegrē divu Ermita polinomu reizinājums.
24.10.10 20:03 - Līdz Ziemassvētkiem 24+30+8 dienas
Brīvdienas reizēm mazliet nelietīgi sabojā cilvēkus.
Vakar es laimīgi noliku uz galda vēl vienu pabeigtu kvantu mehānikas mājasdarbu. Ja šovakar turpat atrastos arī trešais, tad būtu pavisam jauki.
Šodien uz brīdi uzliku fona attēlā Ziemas skatu pilsētā, bet tomēr vēl ir par ātru. Grāmatām un seriāliem, un filmām ir tas blakusefekts, ka Tu nonāc citā pasaulē. Tik ļoti citā, tik... Reizēm tas ir forši, reizēm šķiet, ka tā ir laika šķiešana. Esmu tikusi cauri trešajai TPD (The Princess Diaries) daļai, un tā beidzās uz emocionāli lieliskās nots, kad starp diviem cilvēkiem ir daudz atklātas mīlestības (atklātas tajā nozīmē, ka viņi ir bijuši iemīlējušies viens otrā since forever, bet tieši šajā brīdī viņi to beidzot uzzina).
Lāči uz zābaciņa vakar dabūja dāvanu. Bet es šodien izdomāju beidzot pabeigt Dinamo spilvenu. Nu par vienu sašūtu malu ir vairāk. Palikusi pēdējā. Kā konfekti atklāju programmu, kas bildes pārveido izšūšanas shēmās, tiesa, man vēl daudz jāpiestrādā, jo fotogrāfijas tomēr tādi "progoni" vien sanāk - piemēram, tajā, ko es jau zinu, ka izšūšu (kaut kad), seja sanāk ļoti sārta, deguna galā parādās, šķiet, 817, kas ir koraļļu sarkanais (tāds pats ir lūpām!). Pārejot uz mazāku skaitu krāsu (~240) un pikseļu, attēls sāk atklāt defektiņus, ko fotogrāfijās neredz. Un tas kļūst tumšāks, mazliet pelēcīgāks uz ekrāna. Drošvien tad būtu jāpapēta toņi, kas būtu jāšuj, lai redzētu, cik koša bilde sanāks. Bet es esmu sajūsmā par to visu.
Nepilnas četras stundas līdz pusnaktij.
23.10.10 12:29 - Līdz Ziemassvētkiem 24+30+9 dienas
Man šodien uzmācās Ziemassvētku sajūta. Es pamodos otro reizi (pirmā bija, kad Jānis cēlās uz darbu) un sajutos kā Ziemassvētku brīvdienās. Iebāzu tējā kanēļa standziņas gabalu.
Tā kā mazais TT lācis aizceļojis pie pārējiem draugiem Unicorn mājās, vakar sāku meklēt motīvu kartiņas šūšanai priekš
http://www.krustduriens.lv/ Ziemassvētku apmaiņas projektiņa. Tā doma ir, ka katra meitene, kas piesakās, izšuj kartiņu un kopā ar mazu dāvaniņu izlozes kārtībā nosūta citai meitenei. Līdz pat dāvaniņas saņemšanai saglabājas intriga, kas kam sūta, jo katra zina tikai savu apdāvināmo.
14.10.10 12:40
tik neiedomājami muļķīga iemesla dēļ kā "man neiet spēlīte", es pirms divām dienām uzliku google chrome. un tagad man tāds ir arī darbā. kļūdu paziņojumi metas tāpat, bet ar datora resursiem sadzīvo ievērojami labāk.
14.10.10 11:34 - liekulība un zaļa dzīvošana
Man tā reizēm liekas. Es te tāda labā un lieliskā uzskatu, ka gribu, lai pasaule būtu tīra un zaļa.
Piederu tai pasugai, kas savus atkritumus (pudeles, papīrus u.c.) aiznes līdz tuvākai miskastei vai nēsā līdzi kaut visu dienu, lai izmestu māju miskastē. Un man tas liekas pareizi. Tāpat varu diezgan apmierināti paziņot, ka maz lietoju personīgo transportu (jo man tāda nav, tādēļ tā tomēr ir mazliet liekulība). Ha.
Toties atkritumu šķirošanai esmu par slinku, jo redz netiek nodrošināta tāda iespēja pietiekami ērti, tuvu. Vienīgi datortehniku šovasar aizvedām un baterijas es ik palaikam ieslidinu veikalos esošajās kastītēs. Bet pārējo? Vismaz papīru, stiklu, plastmasas pudeles. Ceru, ka pie mums arī ieviesīs iespēju maksāt vairāk, bet pēc tam nodot plastmasas taru un saņemt to atpakaļ. Vai nu kā tas strādā.
Šobrīd gan es vienkārši nēsāju somā pudeli, ko ik dienas mājās uzpildu. Saudzēju vidi un maciņu. Un auduma maisiņu pēc iespējas turu somā.
Bet tas ir tik maz. Man liekas, ja es spētu noliekties un pacelt, aiznest līdz miskastei papīru, pudeli, kas mētājas zālienā vai uz ielas, tad es būtu izdarījusi kaut ko tiešām labu, maziņu, bet pierādītu sev, ka man rūp.
Un kad es ar burciņu ietu uz tirgu pēc krējuma un savu mazo maisiņu pasniegtu, lai ielasa man burkānus.
Man patīk, ka Madaras izlietoto iepakojumu var nodot viņu veikaliņos un vēl saņemt atlaidi.
12.10.10 18:48
katra diena kaut kādā mērā līdzinās burkas modelim. Ir dienas, kad es pamanos salikt gan lielos, gan mazos akmeņus, piebērt smiltis, pieliet ūdeni, aizvākot, uzlīmēt etiķeti un vēl ielikt plauktā, bet gadās, ka vakarā pirms gulētiešanas tur joprojām skalojas bēdīgs smilšūdens. Vai tas ir slikti? Nedomāju. Kamēr šādas dienas nav vairāk par dažām pa gadu. Šodien gan ir kaut kur pa vidu.
Man jau nav par maz laika. Laika ir pietiekami, es tikai to neracionāli izmantoju. Un tad liekas, ka nu tik būs, nu tik es visu darīšu kā pieklājas, bet beigās izrādās, ka čiks vien ir, jo reālās vajadzības reti kad saskan ar iedomātajām.
11.10.10 15:27
sākam cerēt, ka dejošana no ceturtdienas tomēr pārcelsies uz kādu citu dienu. Franču valoda tur ir ieperinājusies un ārā līst negrasās. Cerēju un biju pārliecināta, ka dancošana būs vairāk nedēļas sākumā, bet redz kā. :(
11.10.10 07:41
un atkal sākas jauna nedēļa.
5.10.10 17:38 - piegriezņu un audumu pasaulē
Process ir sācies. :) Šodien es izvēlējos 3 modeļus, kas šoruden ieguls manā skapī. Man drošvien jāsāk iepazīt arī audumu veikalus, lai acis tā nežilbst no krāšņā piedāvājuma. Citādi Kristīnei ātri apnikšu :D
Ja būtību var sadalīt daļās, tad viena no tām šobrīd nepacietīgi lēkā, gaidot rezultātu.
Šodien tiku arī pie jaunajiem IZ un Krustdūrienu numuriem. Vēl mazliet prieciņu garantēti.
Un man vajag nopietnu garderobes analīzi. Siltas un skaistas lietas.
29.9.10 17:05 - Kleita
Sēdējām ar Inesi lasītavā un nonācām līdz līgavu kleitu aplūkošanai. Un tad es viņai parādīju to superlielisko kleitu no burdas lapas. Lai gan man pat nav ne jausmas, vai tā kleita man labi izskatītos. Bet tomēr gribas :)
Un vispār, skatoties, cik lieliskas ir kleitas, tā vien gribas tādās vien staigāt!
24.9.10 23:49 - ZN'10
zinu, ka man rīt ir jāceļas (t.i. brīvdiena, bet nevar gulēt līdz 12.00), bet tagad ir ieskrējiens un prāts nav mierīgs. Pirms 20 min. man beidzās Zinātnieku nakts pasākums ar daudziem, daudziem cilvēkiem un runāšanu, sīkšanu, lāzeriem un dūmiem.
Ne īsti iet gulēt, ne īsti vēl neiet.
23.9.10 20:48
Nebiju pievērsusi uzmanību, cik grūti reizēm uzrakstīt vēstuli tā, lai tā patīk. Lai ir pateikts viss, ko gribas pateikt un tajā pašā laikā nav pateikts nekas lieks. Lai paliek iespēja saprast divējādi un vajadzības gadījumā izlasīt domu starp rindiņām.
Visu dienu man gribas piezvanīt vecmammai. Visu laiku atceros, ka neesmu to izdarījusi, un katru reizi arī to, ka viņu nemaz nevar sazvanīt. Sirreāla sajūta - tā kā mēs salikām viņai somiņā visas svarīgākās lietas, ko viņa turēja savā rokassomā ikdienas, tad tur ir arī telefons. Kas notiktu, ja es viņai piezvanītu?
Joprojām nevaru izdomāt pareizo formulējumu - es apzinos, bet nekad nepieņemšu, vai es esmu pieņēmusi, bet nekad līdz galam tam nenoticēšu?
Mans jaunais iemīļotais maršruts ir uz Ķengaragu ar 7. tramvaju. Divās nedēļās esmu turp devusies jau 4 reizes un pamazām izgaršoju Maskavas ielas īpatnējo burvību. Nu man vēl kādas 3-4 nedēļas tagad un dažas reizes gada beigās ir atvēlētas šiem prieciņiem.
22.9.10 21:21 - Nopietnas problēmas
ah. Ko lai domā, kad viens noteikts cilvēks, kas pirms gada ir izrādījis epizodisku interesi (jo dažas dienas vēlāk atklāja manu "ģimenes stāvokli"), periodiski skatās galerijas draugos? Tā vienkārši - iekāpu profilā, paskatījos vecas bildes. Es jau ar savus albumus skatos, jā, reizēm citu, bet neesmu pieķērusi sevi to darām regulāri. Un kad vēl joka pēc aizrakstīju vēstuli, tad cilvēks nespēja atbildēt neko vairāk par pāris vienkāršiem nepaplašinātiem teikumiem.
Pareiza domāšana ir tik sarežģīta, ka reizēm pusi no uzrakstītā teksta jādzēš nost tāpēc vien, ka kāds no vārdiem ir nepareizs vai doma ir noformulēta nepietiekoši pozitīvi. Dažreiz mazliet nogurdina, jo baigi gribas padusmoties un pažēloties. Bet ar laiku tas liek ieraudzīt, kā domā apkārtējie - kur rodas daudzās ne-labās domas.
Otrdien Ķengaragā bija tāda Daugava! Tā, ka sagribējās nokāpt lejā un pastāvēt tur, bet kaut kā nesanāca. Cerams, ka citu dienu sanāks.
