17:29
ākotes ādā es taka i pa ienu sobu nabakāks
19:57
Nē nu, tā zoba pieredze tomēr ir tāda... pieredze :D Redzēs, ko es teikšu rīt.
Bet, ja šodien, tad aizgāju, pasēdēju labu brīdi rindā, tiku iekšā, dakteris uzmeta aci, aizsūtīja uz rentgenu. Tur aizgāju, viens divi un kārtībā. Ar bildi atgriezos pie ārsta. Tad nu apskatīja, parādīja, ka šamais esot šķībi ieaudzis, un ka aiz viņa tāda kā kabata izveidojusies, kas arī ir vainīgā pie maniem piedzīvojumiem. Teica, ka vajagot raut. Kas man netikās, ka viņš tā dikti apkārt, apkārt... Par to, ka tas iekaisums (neārstēts) varot aizlīst citur, kur nevajag, ka tad varot dabūt taisīt citur vaļā, lai iztīrītu. Piedāvājās zāles izrakstīt, tš tāpat esot jādzer, bet pēc raušanas ar jādzerot. Un tik aplinkus, aplinkus. Es biju gaidījusi, ka mani noliks fakta priekšā - jārauj. Vai noskaitīs, ko darīt, ja neraut. Trīs reizes pārprasīja, ko tad darām. Bet es tā padomāju (kalendārā rakstīts, ka šodien laba diena zobārstam :D ), ka nākamās dienas tāpat diži labākas vai sliktākas nebūs un ja jau es šodien bumbulējos, tad kāpēc ne līdz galam?
Tā nu teicu, lai tik rauj. Sašpricēja kaut kādas 4 vai 5 šprices, nu jau vairs neatceros, daudz un sāpīgas, iedeva vēl pāris tabletes un atstāja pagaidīt, kamēr iedarbojas. Tad laikam atgrieza, paraustīja, izrāva, kaut ko vēl paskubinājās, aizšuva, diegu tik jutu, tai vietā, kur viss notika, neko. Iebāza marli mutē, lika sakost un iedeva ledu, ko turēt pie vaiga. Tā nosēdēju vēl kādu labu brīdi. Laika izjūta man šodien atslēdzās, bet stresiņš ne pa jokam, kad ņēmu tabletes dzert, kreisā roka trīcēja tā, ka nevarēju glāzi noturēt.
Vakar netā kaut kur lasīju, ka operēšana esot ~45 minūtes, bet man tās šķiet bija 5-10.
Pārrados kāmītis mājās (pati, lai gan lasīju, ka citus pārveda, tāpat arī tur redzēju lielas (sava vecuma) meitenes kopā ar mammām), pa ceļam gan jutos briesmīgi, bet tagad šķiet diezgan ok. Liekas, ka anestēzijas iedarbība ir beigusies, bet sāpēt nekur nekas nesāp, jūtīgs gan un klusi īdošs, mazliet varbūt tas limfmezgla bumbulis. Un vēderā ir kartupeļi ar malto gaļu, ko izdevās lēniņām iemānīt mutē, tagad vakarā labās puses zobi var daudz efektīvāk darboties, jo no rīta tos varētu knapi kopā salikt.
Sarunāju, ka darbā nebūšu, šis tas gan mājās jāpadara, bet mājās ir mājās - nav jāvazājas apkārt un jebkurā brīdī var nolikties pačučēt. Tagad jāgaida rītdiena.