18:48
katra diena kaut kādā mērā līdzinās burkas modelim. Ir dienas, kad es pamanos salikt gan lielos, gan mazos akmeņus, piebērt smiltis, pieliet ūdeni, aizvākot, uzlīmēt etiķeti un vēl ielikt plauktā, bet gadās, ka vakarā pirms gulētiešanas tur joprojām skalojas bēdīgs smilšūdens. Vai tas ir slikti? Nedomāju. Kamēr šādas dienas nav vairāk par dažām pa gadu. Šodien gan ir kaut kur pa vidu.Man jau nav par maz laika. Laika ir pietiekami, es tikai to neracionāli izmantoju. Un tad liekas, ka nu tik būs, nu tik es visu darīšu kā pieklājas, bet beigās izrādās, ka čiks vien ir, jo reālās vajadzības reti kad saskan ar iedomātajām.