Leduslācīša sapnis

27. Aprīlis 2008

10:44

vai tad es piecēlos? Protams, ka nē! Tas jau sāk nedaudz kaitināt, bet vnk jāiet laikam vakarā ātrāk gulēt. Teorētiski es vēl varu paspēt uz vienu vilcienu vēlāk, bet laikam jau, ka izvēlēšos kaut ko tuvāku un vienkāršāk sasniedzamu. Lai izmantotu to, ka laika ziņas līdz pat sestdienai spītīgi sola lietainu laiku.
Ah, un tas neģēlis ir mani sakodis! (ods, viens, bet nenoķerams; jā, te ir odi, Rīgā šamie nebija tik kaitinoši)

21:44 - nodoms

kapitāli
man tā trūka šīs vēderu riņķī griezošās sajūtas, kad Tu baidies no tā brīža un reizē tik ļoti, ļoti vēlies, kaut tas pienāktu ātrāk. Vēl tikai nakts un tad... un tad... tad es viņu beidzot atkal redzēšu! Kopš iepriekšējās tikšanās ir pagājis nepieklājīgi ilgs laiks. Mani nebiedē ne lietus, ne tas, ka nesola rīt divdesmit grādus pēc celsija, jo... Awww...
Powered by Sviesta Ciba