Leduslācīša sapnis

16. Aprīlis 2007

15:53

Šis ir n-tais mēģinājums ieviest jaunu dienas kārtību.

Bet vispār - tagad ārā ir par karstu. Mājup nākot, izdomāju pasēdēt pie dīķa saulītē. Tā mēs abi ar Nobelu tur izklaidējāmies, līdz man palika karsti. Somā vajadzēs nēsāt kādu cepuri vai lakatiņu un jāapskata doma par tumšas krāsas apģērba nenēsāšanu, diemžēl no kurpēm atteikties nevaru. Bet tas man netraucēja tās noaut :)

21:01 - ķer pēc krāsu zīmuļa

mums pašiem jāizkrāso pasaule
/wf/

man lūdzu kastīti ar visiem pasaules toņiem.
nē, labāk tikai piecus - zilu kā debesis, dzeltenu pieneņgalvu, sarkanu asins lāsi, baltu nevainību un drusciņ melnās ogles
pati radīšu pārējos


Tā ir tik laba sajūta uztvert puišus kā sarunbiedrus nevis medību objektus (kas bieži paši to neapzinās), atļaujoties varbūt nedaudz koķetērijas un flirta, zinot, ka tā ir tikai nevainīga rotaļa, jo sirsniņā vietas nevienam vairs nav...

Raindrops keep falling on head...
Powered by Sviesta Ciba