00:58
Es atkal iegrimu rakstos par skolu
http://vdiena.lv/lat/politics/teachers-nu skolotaajs nav taa labaakaa profesija
Mans ideālisms, ja vien to nesalauzīs paši skolēni, IZM un ISEC, tomēr aizvedīs mani līdz skolai Atcerēties Detlovas vārdus - savus bērnus jūs mācīsiet paši. Varbūt neaizmest vecās klades un grāmatas? Vidusskolā mācīs mūziku un zīmēšanu uz latviešu valodas un matemātikas rēķina. Cik mums bija matemātiku? Astoņas, ne?
Mans sašutums noteikti nav pamatots, tas tikai tāds jūtu uzplūds, bet tomēr žēl skatīties uz to, kas notiek. Bet varbūt es tikai dzīvoju idealizētā pasaulē, un esmu tikai tādai radīta...
20:43 - Pelnrušķīt, ir laiks!
Istabā mūzika, cik skaļi vien ausis spēj atskaņot. Pēc iespējas mazāk liriska.
Pa gabaliņam vien rodas balles ietērps.
Kaķis tiek nodzīts no kleitas. No kastes izveļas kurpes. Nē, šīs es vilktu, ja man nebūtu daudz jāiet. Bet neviens neturēs. Spogulis tīksminās par kājām, kur vēl var manīt rūpīgo gludumu no... nedēļas nogales. Tad tās aizsedz smaržīgs, mirdzošs auduma vilnis. koķeti pavīd kurpju purngali. Es atkal uzkāpu uz kleitas. Tā ir par garu drusciņ.
Skropstu tušu izmetu, kad gatavojos žetonvakaram. Tagad tikai mazliet mirdzuma, jo jaunas nav. Acu ēnām nē. nagu laku... neuzkrītošu. Bet lai būtu. Rotu kastītē... spoži bižutērijas gabaliņi... jā, bet šiem nav ķēdītes un tie neder. Lai būtu Sanmarīno sudrabs. Varbūt par neuzkrītošu, bet arī gaiši zilais neder. Krāsas dēļ. Ķermeni noklāj spīdumiņi. Jācer, ka aromāti nekonfliktēs.
Rokā sadzīts tonējošais zīmulis maskē sīkas nepilnības. Suka elektrizē matus. Tie šodien tādi pakļāvīgi... Smaržas. Mīļākās no tām, kas ir. Vislabākā garastāvokļa. Mākonis nosēžas uz slaidā stāva.
Lūpu spīdums. Bet spogulim netiek smaids. Arī actiņās nevīd prieks.
Mētelis, soma, šalle.
Es eju.
Pietrūks Tevis drusciņ. Divreiz mazāk prieka gatavoties, jo nav kam.