Leduslācīša sapnis

5. Oktobris 2006

20:17 - tas turpinās...

-bet jāmeklē vidusceļš
-tas...
ir zelta, vai ne?
-tā uzskata...
-mēs esam alķīmiķes! :O
-mēs būsim. tikai jāpaļaujas uz zīmēm, kā māca Koelju...
-zelts, kur Tu rodies?!
-tai vietā, kur pieaug spārni.
-tad tie ir daargi un trausli
-tieši tur jau ir to vērtība..
-un ne katrs var atljauties
-nu, tas atkarīgs, kam katrs tos domājis
-lidoshanai
-bet lidot var dažādi...
-augshup un lejup?
-ar bailēm vai akli uzticoties
-paļaujoties
-tad galvenais nebaidīties tos zaudēt.
-bet nevis turēt skapī - izmantot!
-arī spārni var palikt veci.
-tad ja nelieto
-bet ja nu no pārliekas lietošanas tie nodilst?
-jāaiznes pie juveliera, lai salabo
-bet tas mehānisms ir pārāk smalks...
-tam vajadzīgs pulksteņmeistars
-viņš zaudēs redzi, kad pūlēsies tos atkal nospodrināt...
-zinātnieku? ķīmiķi? lai uzputo kādu plānu kārtiņu un tad kodina putekļus...
-pārāk trausls materiāls... nav zināmas blakusparādības...
-"grūtniecēm un maziem bērniem nelietot"
-un pirms lietoshanas konsulteeties ar sirdi vai prātu...
-kaķis vienlaikus ir beigts un dzīvs
ja sirds teiks jā - prāts nē
ja sirds - nē, prāts jā.
-rikošets
-ar lodi
-bet varbūt tāda nāve ir visskaistaakaa
-un atkal mēs atgriežamies sākumā.
Tags:
Powered by Sviesta Ciba