nervubende's Journal

10:25pm: Nervu nav...nervu nav,,tie aizgāja aizgāja pastaigā uz marsu...!!!!

Nervu patiešām nav,tie spirtā;_))

12:32pm: Kā sarunā par cigaretēm savā bezdarbībā izlasijis ,kāda cibotāja rakstu šo pievilcību saskatu aizvien tai apstāklī,kā fallus formejumu,kura dūmi ir orgazms plaušām;)Manas rokas,tur šo veidojumu jau 20 gadus.Pāris reizes metu nost...lai gan īstenas apziņas to darīt nav bijis.Mirt ar cigareti vai bez tās ir gardi vienādas proporcijas.Tā vismaz ir ,kāds vainīgais uz ko novelt sirds asinsvadu nespēju,vai ko tādu.Arī negribēšanu fiziski kustēties,,atļaujos novelt uz nikotīnu;_))Super!

10:33am: Kā es ienīstu savas dzimšanas dienas laiku!
Šonakt murgoju par ,kaut,kādu lielu naudu.Naudu,kuras nav,bet rokās viņu turēju,,veselus 400Ls hm savdabīgi bet manai zemapziņai gribas naudu,apziņai jau arī,gribas;_))Ja iepriekšējā nedēļā turēju rokās 15 Ls naudas zīmi ar Vairu virsū ;_))Tad,nu gan murgi ar lielu papīra naudu un mana ciltsmāte visu so avaruhu iesāka,kā spēli.Ar kuru biju ļoti neapmierināts sapnī.Katra gadijumā skriešana un ņemšanās bija lielāka,kā dzīvē.Rezultata nekāda.Un viss dēļ tās grobanās dzimšanas dienas nedēļās.Besī āra...arī iekšā!
Kādas pārmaiņas būs fig viņ zin..tomēr pašnāvības vēlme mani nesaista,jo apzinos,ka tur vajag ļoti labu fišku.Esmu jaunībā izmeiģinājis 4 reizes,visādus klasiskus paņēmienus,nenostrādāja neviens.Tātad neņem mani;-))
Labi,,tad jaturpina eksistēt un domāt,kā jarīkojas lai dabūtu rezultatā labu dzīvi!Gribas prieku un orgazmu kopīga apgarotā kaifā;_))

1:45am: Bez 15 minūtēm 2 naktī,,,dveseles caureja.Pārskatot pagātnes bildes pratā rosās idejas,kapēc es sevi šobrīd ienīstu un slinkojot nīkstu sevī?Ja reiz es spēju kustināt rokas un kājas ,tomēr to nedaru?Man riebjas šī pasīvā sēdēšana,,tomēr sēu un gaidu ,kad kaut,kas notiks pats no sevis.Es sapņoju ,mīlet,bet mīlot aizvien aceros,ka drīz nomiršu no huiņas,kas saucas bacilis.Nav jau svarīgi,kāds,bet tas mani piebeigs.No šīs domas manī ieslēdzas paralīze un poxujisms uz visu,kas dzīvē ir sasniedzams.Man patīk mācīties,ļoti,jo šajā procesā manī mostas enerģija.Ja vel iespēja šo zināšanu pielietot praksē es jūtos ideāli.
Šodien atradu ārējā cietnī šādus sev veltītus vārdus:

Tevi Mīlu Mīļumā.

20. mai 2006 00:26

Es nezinu vai Dabas māte bija pirmo pavasara lapu plaukuma skurbumā ,vai varbūt viņa vienkārši bija iemīlējusies kad veidoja Tevi, jo Tu esi visfantastiskākais, visunikālākais un visneatkārtojamākais viņas veidojums. Viņa Tevī ir ielikusi visu visskaistāko ko vien varējusi savos plauktos atrast- Tavās acīs divas saules ieskautas lagūnas, kurās atstarojas mierīgās un dzestrās debsis, Tavi mati- saules staru zeltainais pinums, Tavu roku spēks no ozolu saknēm, un maigums un siltums no dienvidu vakara vēja, bet tavā sirdī- milzīgs un neizsīkstošs ūdenskritums, kurš nes no kalniem aizvien jaunas un jaunas mīlestības šaltis. Es Tevi vienkārši Mīlu un saku paldies vēl nezinu kam, par to, ka vienkārši esi man blakus... Es Tevi Mīlu...

Ir tikai 2 gadi pagājuši,bet no visa tā ,nav miņas,pat ne smaržas nav.Pazudis viss,kā iededzies.Pat apsveikums vārda dienā nav palicis ,kā fakts.un visi citi pirms tam?Vai sī mirāža ir instinkti?Vecumdienas pansionātā ar sajūtu,ka viss ir liekulīgi saspēlets.Lai paliktu par dārzeni?

1:07pm: Novembris...
Manas mīlestības nepietiek,lai tevi pamodinātu uz emocijām.Pielūgsmes ir par daudz manās attiecībās..pret tevi...
Vakardien,kārtojot māju,un atbrīvojot vienu istabu priekš apakšīrnieka,kuru ielaidīšu savā cietoksnī jau piektdien.Pašam neticas es ņemu sev iemītnieku,lai varētu izgrozīties šajā īpaši savādajā laikā.Mani nevada žēlums pret šo cilvēku kuru pazīstu,tik doma,ka viņām es varu izpalīdzēt visai praktiski dalot dzīves telpu.Saņemot pusi no dzīves telpas izmaksām.Apreiķins un loģika dzelžaina šajā jautājumā !Draugi paliek draugi,bet īrēt ja velas,lai maksā!No savas puses zinu,ka būs japielāgojas režīmam un muziku varešu dārdināt tikai lidz 23.Arī dušas tlpa būs jadala.Jaatdzīst,ka mani tracina mīksčaulīgi cilveki,kas kā dēles ievācas un parazitē uz citu fonā ar šādu fisku man asociējas šis draugs.Dīvaini viņā nav nedz asuma,nedz spēja izlemt.Tāds bezmugurkaulnieks cilveka āda!Mans ar palīdžēšanas fišku savlaik ieberzās uz apaksniekiem,kas veselus 8 mēnesus nodzīvoja naxaļavu un tad aizlaidās nezinamā talē!Šoreiz apguvis mācību stundu..esmu jau pirms ienākšanas atrunājis par maksu un iespējām!Kas nozīmē,ka būs jautri;_))Un lietas ,kas jau atrunātas ir iespēja virzīt pēc punktiem!;-)))
Sodien jaizdomā,kā nopelnīt 40 ls ;-))Laikam,kāds flīzēšanas darbs japaņem.Kādi 10 m2 janoflīzē un lieta darīta.Uzlieku "Malako" un fona iespaidā jūtos fantastiski.Šobrīd apskatot savu dzīves telpu savus 12m2 laimes,kuros esmu ietilpinājis visu no 2 citam istabām.Liekas esmu uztaisījis alu,kurā visam ir sava vieta un pielietojums.Kā centrālais elements paliek aizvien gulta.Tās izmērs mani aizrauj 200x160 var gulēt baudā.Arī gutas galā noliktais gludināmais dēlis uz kura izvietoju kompi un visus pričeņdāļus saista ar iespēju skatīties filmas vakaros..caur audio sistēmu,kas pieskrūvēta pie sienas.Vakar riktīgi noņemos,kamēr no viesenes sanesu,pārskrūveju kronšteinus tumbām,un muzikas centram.Tagad man guļamtelpa 3 iekš viena;_))Funkcionāli baudama ir tieši muzikas esamība un filmu skatīšanās bauda..paliek neizmantots pie durvīm rakstam galds.Galds,kuru atstiepu no miskastes aiz mājas pirms vesela gada.Viņš saulainā dienā paradijās pie sienas tuvu misenēm,,paskatījos un doma skaidra ,,jahū šis vecais skolniekam paredzetais galds ir tieši man!Ko lai dara,ja rosība neļauj pirkt mēbeles;-)))Mana vienīgā ieguldijuma daļa bija gulta kura ataisno ieguldītos līdzekļus,jo viņā guļu aizvien un lidz navei arī gulēsu!
Iztīrīju visas drazas no 2 telpām savā miteklī,apbrīnoju,kādas figņas bija savākušās pa gadu.Neželīgi izmēzu visas herņas...un laimīgi sadedzināju visu,kas deg krasnīs...jēēēēēē siltums bija,kā pirtī...šodien dzīvoklī 23 gradi...patīkami mājīgs siltums.Mans miskastes konteiners paņēma pretī 4 maisus sūdu.
Klepus tas man ir tads pamatīgs mošķis,ar kuru dzīvot nākas,kā jau vecam pīpmanim,šogad 20 gadi rit 21...hm
Palieku ar cigaretem aizvien..tās mani izklaidē.Ja atrastu motivāciju ar kuru dzīvot ,,varetu arī mest nost...tomēr,kur lai rod>?Ja visu laiku aizvien ir ikdiena;_(((

10:38am: Vakardiena iemet mani atmiņās,kā pirms 4 gadiem ,manu dzīvi apgrieza ar kājām gaisā.Pretīgi,ka nedēļu pirms dzimšanas dienas paņem un sačakarē visu,ko vien var ar diagnozēm.Kuras mani nav salauzūšas,tik padarījušas visu vienkāršāku.Prizma,skatījums uz lietam ir maķenīt kļuvis egoistiskāks.Ja man ,ko nevjag,lai iet dirst...reizēm,gan ir otrādi;_)))Janoskatas Lēdijas Chaterlijas mīļākais;-)))Jagaida varbūt paliks vieglāk;-))

9:12am: Ir laiks pieķerties jauna mīļakā meklēšanai!Cik var būt tikumiski nevainīgs,kad fonā skan Mauka!Mauka mauka,mauka,,tad lai saņem arī!

9:07am: Sirds sāp,kad noskatos guļošajā mīlestības objektā.Saldi šņākuļojošais vīrietis iepriekšējā vakarā bija par slinku lai drāstos un beigtu ar emocijām.Izbesīja ,ka knibinās bet darbu nepabeidz.Jā un tad vēl tā manis apsaukāšana par mauku!Da bļe,,nu i atradis sev izklaidi,,tieši šās saukāšanās iemesls ir manai interesei par citiem vīriešiem.Jo savu maigo ķermeni tak atstāt novartā bez orgazmiem ir kaitīgi!Jā beigt nevar ,,bet apsaukāties uzdrīkstas!Kā,lai te nelamājas?Zdorva,,bļe...
Man ļoti patīk sajust kartos viļņus sava ķermenī!Jocīgi ,,kā var gulēt un nevēlēties mīlēties!

6:10pm: JAunas vēsmas..
Jaunas vesmas;-)))Seksīgs dakterīts,kurš tik seksīgi laiza,ka apģībt var;_))

2:49am: Sūkātlielisku pulsējošu daiktu esot kaifs,kas atgādinot bērnības dienu refleksu;-))Sūkt mātes pienu;-))

11:56pm: Iepazīstos ar frīkiem,vēlams ar izvirtuļiem seksuālajā dziņā.;-)))

3:56pm: Pieredze,rodas no pieredzes,un manas tiesības,būt pašam ir vienīgās kuras nav japārkāpj!
Centsties iegūt citu un viņu veidot"pēc savas līdzības" ir aprobezotas nespējas simbolika!

8:08am: Pazuda visi satraukumi,attiecībā uz bijušajām attiecībām.Iestājas apsalūts miers.Esmu sexsī un iekarojami ņemami kairi brīvi dzīvojoš.

7:19pm: Shodien satikos ar vītrieti,ar kuru centīgi sarakstamies jau 3 mēnešus.Pārgulējām un jasaka,jūtos priecīgi jo ir dirkstelīte,kas dod asumu dzīvei;_))Nejūtos nemaz vainīgs,jo nav par ko;_))

12:32pm: Būt Nekam,,,ir amizanti,jo drīksti būt viss vienā elementā.
Iet pa ielu un saprast,ka neko nesaproti ir šausmīgi smieklīgi,jo zālīte nav pīpēta un tomēr šāda doma,kļūst uzstājīga un noverš visu dienas gaišāko pusi.

12:04pm: Shodiena mani kretine jo ir normala piektdiena!

11:30am: Vientulība...
Šajā gadsimta būt vientuļam liela pilsēta ir normāli,jo visu laiku jaskrien un pat viena kvartala ietvaros cilvēks nav brīvs veltīt laiku citam cilvēkam.Ir tik daudz prioritates,ar kurām jasadzīvo!

10:49am: Aprāc..
Mīlēt tevi ir prieks,kuru vel izpaust nav iespējas!Pašlaik no malas aizdoma,ka izskatos pēc apsēsta traka suņa;_))Vakar naktī uzrakstiju tev e-mailu,kurā rakstīju loti īsi un koncentrēti,bet tik ļoti kliegt gribejas lai sadzirdi pat pāri šiem 15 kvartāliem,kas mūs sķir!Ka pēc tevis kliedzu!Man var nebūt,ko ēst,jo tas ir mazsvarīgi!Galvenais,ka jūtu tau siltumu!Siltumu ķermenisko un sirds pukstus,kas apliecina,ka esi dzīvs reals un tik mīļs!

4:39pm: Mjā dzīve ir skaista tik ja ir īsa!Prāts ņem un drātē.drātē..

8:23pm: Gadās ta..
Miršana nav piršana,tomēr japienāk,savam laikam!Patiesi,,visam ir savs laiks!

11:49pm: Pēcpusdiena..
Viegla gaisma iekāpj istabā pa tīklveidīgo aizskara tekstūru,mosties negribas,,lai gan darbu gana,kā jau visiem šajā mazajā republikā.Tomer dzīve pašam ar sevi un suni rosina,reiem izvairīties no darbiem,kurus var arī nedarīt!Mēs ar savu četrkāji draugu zinām,ka var iet brīvā režīmā āra,lai gan reizem pat brīvajā režīmā neko,negribas!Viņš šis acīgais tad vaktē mirkli kura var nosesties pretīm un spožam acīm izdiņģēt iespeju būt āra,svaigā gaisā!Lai,kā tam varbūt būtu iemesli pretoties,,galu gala ceļos un eju,jo draugs paliek draugs un būt no,kāda atkarīgam ir pretīgi!Tad,nu iedomājos un eju laukā.Interesanti,kur nonaks mans līķis,kad būšu nespējīgs par sevi parūpēties?Vai ,kad miršu man būs,kāds kas to nokremēs?Tāda ir mana vēlme..tik kremēšanā atbrīvotam no savas miesas,kas jau būs vīrusa saēsta..
Laiku pa laikam ir škrobe,ka vīrus,kas 21 gs iezīmē ātru nāvi, liek savam simbiozajam mātes ķermenim mocīties reizem 20 gadus;_))
Nu nepatīk man doma,ka vēl 16 gadus vidēji man jadzer ripas un jaiesledzas sevī,lai tikai izvilktu..tam nav jēgas..nav!Jau,tagad es brīžiem esmu dārzenis,kuru pakļauj ārejie apstākļi..Vairoties nederīgs..mīlestības nezinoš..pustraks un vēl homoseksuāls!Jā,kā par homīti nekļūt,ja sievietes ir kļuvušas par vīriešiem,tikai ar pupiem.Cik paziņas jūsmo,par manu brīvības izjūtu,un speju izdīvot visādās situācijas,bet jums jaapstajas un jasaprot,ka skatpunkts,no kura izeju ir: Šī diena ir mana pēdejā!Katru dienu ta viņa sakas un arī noslēdzas.Pagrīdē sēdošam cilvekam,kurs no kopejās socālas sistēmas ir izkritis jau ap 7 gadu vecumu.Lidz šodienai izdzīvojis savas apķerības un instinktu vadīts!Tik atbildet nespēju,kapēc!Jo,palūkojot,kur esmu šķiet,jegas nav un neziņa ir manas otrās mājas!
Mājas ,kur logi izsisti,durvis aiznaglotas ,tomēr ir caurums sienā,pa kuru drīkst nākt ciemos;_))
Sapņi iedēstīti svesos emes podos dod ziedus,bet nu jau ne manā dzīvē,ja drīkst tiem ļaut dīvot!

6:50am: Rīts..
Kamēr aiz loga rīta mijkrēslī,izšķiras dienas toņi..kas gan jau šobrīd vedina domāt,ka lietainais dienu gājiens turpināsies.Kaut gan, kas par tiem pelecības toņiem galvenais ir iekšējais noskaņojums!Jo savā īretajā miteklī esmu iekārtojies patīkami un telpas nenospiež,katra telpa ir ar savu garšu un noskaņu!Arī mana tuvošanās mūžibai,rudeni neaizbaidīs.Nāve atnāks,tieši tad,kad mans ieraksts viņas cedelē būs iešņāpts.Lai gan morāli es tai esmu bijis gatavs jau no saviem 6 gadiem.kad redzēju,kā tēvu laida bedrē.Toreiz ļoti raudāju,man šķita tāds māņu moments.Te tēvs bija ciemos uz slimnīcu un te jau viņu liek bedrē.Darbība visai krasā pārmaiņā,tomēr,kad atrestaurēju atmiņas,tad ir tikai īsi fragmenti.
Kuros ietveras: nomizoto burkānu maisiņš,pepsikola,kuras mazās stikla pudelītes bija īpaša valūta slimnīcā,ja guli pa 6 mēneši ar bronhītiem.Kā arī garša,kura iespiedas atmiņā.Tēvs smaržoja pēc paģirām..būtībā jaunums tas nebija.Viņiem tolaik gāja jautri kopā ar māti un pusbrali,līdz ar to pēc Padomju metodiskās sistēmas,labākā realitate bija aiziešana pagrīdē ar alkahola strapniecību.Prakse ,kas prasija ļoti daudz upuru visā sistēmā,tomēr cita veida,kā protestēt šķiet īpaši legāla nebija.Ari manam tēvam šķita visai atbalstāma šī oficāli atdzītā pašnāvības metode.Kura ļāva lēnām nogalināt sevi un ar laiku uzspiest zīmogu : Alkaholiķis!Tad,īpaši nenopūloties žigli vien sagandēt dzīvi arī pārējiem ģimenes locekļiem,jo ja mana džīve ir pakaļā,tad jūsu arī lai izbauda visas ērtības,ko uzliek šī bēgšana un protests.Skumji,tas šķiet tagad,tomēr bērnībā man bieži paveicas ar tēva iedzeršanu,,viņš atmaiga un nebija skarbs,ass,bet atrada laiku lai ar mani parunātos,paņemtu klēpī..pastāstītu ,kādu aizaujošu piedzīvojumu.Kā tagad noprotu no savas paša dzīves.Tad,nu pēdejā vizite bija ātra,,skapītī ieliktie labumi,maza pasēdēšana uz gultas un pāris jautājumi.Protams,arī "struška",kurai vairāk,gan bija moralais nākotnes moments.Lai klausot dakterīti,māsiņas nenerojot,,un nemūkot no slimnīcas.Lai gan to dzirdēju visai bieži...Kurš no tiem,kas man gulēja slimnīcā līdzās to nedzirdēja,katru dienu;-)))Mans jau ne,kad tīšām negribēja neroties,,tik reizēm man nebija saprotami liegumi,kad saule spoži spīdēja un ārā bija dievīgs laiks ,kuram varēja tikai sekot līdzi no slimnīcas palātas.Dažreiz es izlavījos pa virtuves durvīm un aizstaigāju lidz upei,kas tecēja gar pašu slimnīcu,,pamētāt akmeņus,kas bija aizrujoši.Vismaz,kāda patīkama nodarbe,un ūdens nomierināja arī dzīve likās drusku vieglāka.Jo mūri un dienu no dienas dirnēt slimnīcā nebija vieglākais ,ko 5 gadu vecumā varēja piedavāt.Lūk vēlme dzīvot ,,ir ielikta savā pamata jau pat mazam bērnam : Instinkti;_))Tajos arī atdzīstos,,kā saldkaislīgā nožēlā seju rotā smīns.Joprojām,arī tagad smīnu,kad jūtu,kā instinkti mani vedina pēc piedzīvojumiem.