Bez 15 minūtēm 2 naktī,,,dveseles caureja.Pārskatot pagātnes bildes pratā rosās idejas,kapēc es sevi šobrīd ienīstu un slinkojot nīkstu sevī?Ja reiz es spēju kustināt rokas un kājas ,tomēr to nedaru?Man riebjas šī pasīvā sēdēšana,,tomēr sēu un gaidu ,kad kaut,kas notiks pats no sevis.Es sapņoju ,mīlet,bet mīlot aizvien aceros,ka drīz nomiršu no huiņas,kas saucas bacilis.Nav jau svarīgi,kāds,bet tas mani piebeigs.No šīs domas manī ieslēdzas paralīze un poxujisms uz visu,kas dzīvē ir sasniedzams.Man patīk mācīties,ļoti,jo šajā procesā manī mostas enerģija.Ja vel iespēja šo zināšanu pielietot praksē es jūtos ideāli.
Šodien atradu ārējā cietnī šādus sev veltītus vārdus:

Tevi Mīlu Mīļumā.

20. mai 2006 00:26

Es nezinu vai Dabas māte bija pirmo pavasara lapu plaukuma skurbumā ,vai varbūt viņa vienkārši bija iemīlējusies kad veidoja Tevi, jo Tu esi visfantastiskākais, visunikālākais un visneatkārtojamākais viņas veidojums. Viņa Tevī ir ielikusi visu visskaistāko ko vien varējusi savos plauktos atrast- Tavās acīs divas saules ieskautas lagūnas, kurās atstarojas mierīgās un dzestrās debsis, Tavi mati- saules staru zeltainais pinums, Tavu roku spēks no ozolu saknēm, un maigums un siltums no dienvidu vakara vēja, bet tavā sirdī- milzīgs un neizsīkstošs ūdenskritums, kurš nes no kalniem aizvien jaunas un jaunas mīlestības šaltis. Es Tevi vienkārši Mīlu un saku paldies vēl nezinu kam, par to, ka vienkārši esi man blakus... Es Tevi Mīlu...

Ir tikai 2 gadi pagājuši,bet no visa tā ,nav miņas,pat ne smaržas nav.Pazudis viss,kā iededzies.Pat apsveikums vārda dienā nav palicis ,kā fakts.un visi citi pirms tam?Vai sī mirāža ir instinkti?Vecumdienas pansionātā ar sajūtu,ka viss ir liekulīgi saspēlets.Lai paliktu par dārzeni?

Šonakt murgoju par ,kaut,kādu lielu naudu.Naudu,kuras nav,bet rokās viņu turēju,,veselus 400Ls hm savdabīgi bet manai zemapziņai gribas naudu,apziņai jau arī,gribas;_))Ja iepriekšējā nedēļā turēju rokās 15 Ls naudas zīmi ar Vairu virsū ;_))Tad,nu gan murgi ar lielu papīra naudu un mana ciltsmāte visu so avaruhu iesāka,kā spēli.Ar kuru biju ļoti neapmierināts sapnī.Katra gadijumā skriešana un ņemšanās bija lielāka,kā dzīvē.Rezultata nekāda.Un viss dēļ tās grobanās dzimšanas dienas nedēļās.Besī āra...arī iekšā!
Kādas pārmaiņas būs fig viņ zin..tomēr pašnāvības vēlme mani nesaista,jo apzinos,ka tur vajag ļoti labu fišku.Esmu jaunībā izmeiģinājis 4 reizes,visādus klasiskus paņēmienus,nenostrādāja neviens.Tātad neņem mani;-))
Labi,,tad jaturpina eksistēt un domāt,kā jarīkojas lai dabūtu rezultatā labu dzīvi!Gribas prieku un orgazmu kopīga apgarotā kaifā;_))

Kā sarunā par cigaretēm savā bezdarbībā izlasijis ,kāda cibotāja rakstu šo pievilcību saskatu aizvien tai apstāklī,kā fallus formejumu,kura dūmi ir orgazms plaušām;)Manas rokas,tur šo veidojumu jau 20 gadus.Pāris reizes metu nost...lai gan īstenas apziņas to darīt nav bijis.Mirt ar cigareti vai bez tās ir gardi vienādas proporcijas.Tā vismaz ir ,kāds vainīgais uz ko novelt sirds asinsvadu nespēju,vai ko tādu.Arī negribēšanu fiziski kustēties,,atļaujos novelt uz nikotīnu;_))Super!