laikam tas bija spraadziens, taads iists spraadziens paarmainjaam. un tagad nu ir taas paarmainjas. staav un skataas manii, maitas, bet es ne vella nesaprotu. un nezinu, kas notiek.
es tik nesaprotu, kameedl es vinjam nekad nevaru atziities tanii, ka, piemeeram, arii es veelos pabuut viena.
vai arii par to,ka patiesiibaa toreiz gribeeju skirties, tikai man drosmes nepietika. laikam man nekad nepietiek drosmes, jo patiik visu izanalizeet. vispaar es esmu vaajpraatiiga uz analiizeem, varu visu nakti guleet gultaa un analizeet. smeekeet 10 cigaretes peec kaartas un analizeet, domaat. tais briizhos man vispaar nav kjermena, es varu neeest, varu neguleet. nekam nav noziimes, jo gluzhi vienkaarshi es kaut kur aizpluustu.

Lai nu kaa tur buutu, es nesaprotu, vinjs mani tik ljoti aizvainoja, saapinaaja? vai arii es sevii kaut ko atzinu, ko pirms tam nespeeju?

Tagad viss ir citaadi. blje, es esmu citaada.
***

vajag nomierinaaties.
***

Un veel gribu teikt, ka man riebjas svaarstiibas, jo tas noziimee muuzhiigu nekonkreetiibu.

un nav jau taa, ka es vienmeer visu gribu zinaat. Vienkaarshi pati vislaik svaarstos. un kad svaarstos nekur netieku. vispaar, kad cilveeki svaarstaas vinji nekur netiek.

Tikko smiekli sanaaca, es pat svaarstos, kuraa no cibaam rakstiit.

vispaar kad un kuraa es esmu patiesa?
kas man taa par iipashiibu nevienam un nekad neko neteikt skaidri, bet tik staigaat aplinkus, cerot, ka citi sapratiis. Citi nekad neiekaaps manaa galvaa un neizlasiis.

smiekliigi, ne. man vispaar ir gan.
***

bet visam pa vidu kaut kur planee vilshanos par vinju. visas sajuutas, kas agraak likaas saaasinaatas, ir izgaisushas. tagad ir miers.

negribas nekam piekerties. un atlaizhot ir viegli. nu taa vienkaarshi, jo viss naak un iet. Lai, kas tev shodien piedereetu, tev jaasaprot, ka patiesiibaa tev nekas nepieder. visa taa piedereeshana ir viena vieniiga iluuzija. "neviens nevienam nepieder un nekad nepiederees".
***

bet, lai nu kaa tur buutu, tad jau redzees. nekaadu plaanu man nav. es vienkaarshi dziivoju un taa ir vislabaak, nu dien.
***
viena no sajuutaam gan man patiik- zinu, kur gribu kusteeties, virziens zinaams. un te nav nekaada sakara ar puiku vai puikaam. taa esmu tikai es. varbuut egoistiksi, bet tas katram nepiecieshams. zinaat, kur iet.
galu galaa katram savs celjsh, ar citiem mees noejam tikai posmus.

vienmeer tas mans celhs bija taads miglaa tiits, bet tagad pilniigi iekshaa viss sakustas, jo nu ir nedaudz skaidriibas. nav svaarstiibu. toties ir iedvesma.
vieniigaa probleema ir mani speeki. vienmeer man kaut kur pietruukst speeku.
***

vispaar mani bija nogurdinaajushi tie visi muusu striidi, atkal un atkal, it kaa tiem vispaar nebuutu gala. nekas neatrisinajaas, bet gan tik kaa taads aakitis aizkeeraas pie naakamaa. un taa muuzhiigi. kaa pa apli.
un kam tas vajadziigs? nedomaaju, ka vinjam vai man tas vajadziigs.
tagad mierinjs. vajag nedaudz plashuma. un tad var arii vienam otru baudiit. baudiit nevis mociit muuzhiigos jautaajumos, paarmetumos.

viss ir paargriezies. es veel nezinu kur, bet, lai kur nu tas arii buutu, viss buus vislielaakajaa kaartiibaa. es taa juutu.