Viens mirklis. Un projām no telpas
Ir izbēdzis pēdējais vārds,
Un svešajā krūtīs pēc elpas
Kliedz nejauši aizdedzies sārts,
Un svešajās skropstās valgs sūrums
Kā rasa pēc negaisa trīc...

Dod lāsi... bet veselu jūru
Es nevaru paņemt sev līdzi.

/O.Vācietis/