09:26 pm - Kandava
1. šorīt brokastoju kopā ar tēti. viņam gan tās bija jau otrās brokastis. lai arī man vēl gultā ēsot un mostoties bija dīvaina sajūta, ka te ir vēl kāds, pēc tam patiesi sapriecājos. bija jauka saruna. ārā spīdēja saule. un manī bija sen nebijis šāds miers. kāds, jūs varētu jautāt? es nezinu. zinu tikai to, ka tie mēdz būt dažādi. ar dažādām niansēm.2. es viņam stāstīju par savu biežo viesošanos kojās. mani patīkami pārsteidza, ka viņš mani saprata, piebilsdams, ko tad es visu laiku darītu dzīvoklī viena!? un ka viņam pašam pietrūkstot cilvēku, ar kuriem parunāt [, jo viņam ir tikai Dace, Daces vecāki un mēs]. tas mani mudināja vēl jo vairāk novērtēt manus dārgos cilvēkus.
3. ir bauda iet cauri pilsētai un sasniegt tās robežas ar pusstundas intervālu. viss liekas tik pārredzams. un kontrolējams. un mīļš ikkatrā mazākajā stūrītī.
4. ar savu ierašanos pārsteidzu vecmāmiņu. [viņa ļoti sapriecājās. es arī.]
5. es dzēru daudz dārzā lasītas piparmētru tējas. tad mēs pagatavojām kopīgas vakariņas. apēdām manis atnestās kūciņas. bija jau vakars. runājām arī par puišiem.
6. vakar Ozols man jautāja, vai man nav skumji citreiz, ņemot vērā, ka mūs vieno līdzīgs stāsts. es atbildēju puspatiesību, sakot tikai "jā, man ir skumji un ilgojos pēc kaut kādas tur vēl sajūtas". patiesībā, tā sajūta ir manī. katru mirkli es to jūtu. katru mirkli es to būvēju. katrā savā draudzībā zināmās devās es to ielieku. es to dāvāju māsām, cerot, ka tikšu saparasta. ..
7. šī sajūta ir kā sadrupis kristāls, kuru lasu kopā. pagaidām tikai esot pie vesmāmiņas es neizjūtu tā asās malas. tikai tur es izjūtu savu piederību. piederību ģimenei, dzimtai. kaut kam, kam saknes ir ilgākas par 40 gadiem. kaut kam, kas manī ieliek drošumu. un mieru. lai es varētu celties un iet tālāk.
P.S. rudens. "Madrugada". kā pagājušo gadu.
P.P.S un es atceros par šūpuļdziesmu, kura man tika dziedāta.