Vēl sajūsminos par tendenci fotografēt dziesmas finālakordu [mm?] un šausminos par tautu, kas aizvien nav attapusies, ka pēc valsts himnas aplausiem nav īstā vieta.
tajā brīdī sajutos īpaša,njā,kā kaut kāda mega slavenība- un tik zibšņi un tik zibšņi :D bet par himmnu- vienmēr atrodas kāda īpaša grupiņa,bet tas varbūt ir aiz saviļnojuma un lepnuma :)