20 Februāris 2008 @ 16:47
*88  
Katrai minūtei, kas izdomā atvilkties, līdzi nāk piedrāžamais mirklis. Tas mirklis vēl sadomās pārvērsties par ko ilgstošāku. Bet nu neko. Piektdienas gaidāmā pielaulāšanas ceremonija mani nebūt vairs nesajūsmina. Uzreiz pašai pret sevi nepatīkami.
[seko pāris minūšu nekā nerakstīšana, kuras laikā dziesmai līdzi situ knipjus. aatkarība]
Viss.Tomēr neteikšu neko. Ko uzrakstu, to steidzīgi, kamēr neesmu vēl paguvusi izlasīt, izdzēšu. Vienīgais, ko vēl lāgā māku, ir raukt pieri. Un degunu arī.
Gribētu iemācīties smaidīt. Teica, ka man piestāvot. Piestāvot vēl kaut kas, bet - jel! - aizmirsu, kas tieši.
 
 
pacāns jūtas: mēreni sašņurcis
zumīka: Kино
 
 
( Post a new comment )
1[info]braaleens_tas on 20. Februāris 2008 - 23:36
Kino ;)
(Atbildēt) (Link)