rasējums vēl nav piebeigts, bet miegs nāk kā nešpetnais. nu nekas, plānoju sarasēt da golam rīt lekcijas laikā.
un vispār, jocīga tā taisnības izjūta ir. par vienu ķēpājumu dabūju astoņi, bet Toms par manis rasēto [principā to pašu, tik uz dārgāka papīra] - deviņi. kurā brīdī uzaust taisnība? bišķiņ pamuldēju un iestāstīju pasniedzējai, ka vēlvien rasējumu atrādīju jau pirms nedēļas, saprotams, nav līdzi. mīļā miera labad arī astotnieks.
tas jau nekas, ka darbs stāv nepabeigts un nemaz negrasās tāds tapt. :)

tauta dīdās par praksi. vēl tik bišķibišķi, pirmdienas rītā izbraucam.
ahoi!