Trolejbuss lēnām pieripo krustojumam. Blakus joslā nostāj balts VOLVO autobuss ar mēreni izrūsējušu apakšu, kā šķiet. Pašķielēju uz autobusa pusi un - ko gan es domāju! - sīču bars pieplacis pie loga un sparīgi man māj! Skaidrs, pavisam skaidrs, ka šādu gājienu pazīstu, jo pati pirms gadiem desmit tā darīju. Tolaik lielākais prieks un gandarījums, ja pamāja pretī, bet šoreiz novērsos. Nu, sakaunējos. Nesakautrējos, bet sakaunējos gan.
Prieks un smaids gan bija. Kad tā braucām, izredzētajiem, kuri sēdēja autobusa pēdējā solā, šajā ziņā bija priekšrocības, jo varēja māt ne tikai tad, ja autobusu kāds apdzen, bet arī tad, ja kāds tam velkas astē. Un jo izredzētākas bija tās meitenes, kurām bija tas gods ietikt sakrālajā pēdējā beņķī. [uzmini nu, cik tad tādu meiteņu bija! :D]

Ledusskapī atradu papriku. Garšo, garšo, ļoti garšo[a]. Ai, dodiet tik man papriciņu un būšu mierīga - bez cietsirdības, stūrgalvības un snobisma. Šodien gribas uz Liepāju. Vai vismaz uz Francijas laukiem.

Klausoties "Across The Universe" soundtrack`u, nevaru nesmaidīt. Tā filma ir JĀREDZ ar Lielajiem burtiem!!!!!! Bītlu fans neesmu bijis un neesmu [Hey, Jude neskaitās :D], bet šis gan ir jāredz. Kaut vai tās vjetnamiskās zemenītes. Vai paklājiskais koncerts uz mājas jumta. Vai autobusam piekabinātais dīvāniņš. Vai morisoniskie un džopliniskie vaibsti. Vai vienkārši simpātiskie aktieri [točna Kobeins! :D]. Sižets gan diez ko neizceļas ar oriģinalitāti, bet tik un tā patīkami skatīties. Simpātiski. Kad filma ir beigusies, attopies, ka vaigi tādi sāpīgāki palikuši. Nu pāāreiz, visu filmu taču bez-maz-vai smaidīji. :)

Tā kā visi, kas vēl nav paguvuši, teciņus uz fōrumsinemā. Ir vērts maksāt. Un vecākus arī var paķert līdzi - patiks. Tas pēc pieredzes.