Trolejbuss lēnām pieripo krustojumam. Blakus joslā nostāj balts VOLVO autobuss ar mēreni izrūsējušu apakšu, kā šķiet. Pašķielēju uz autobusa pusi un - ko gan es domāju! - sīču bars pieplacis pie loga un sparīgi man māj! Skaidrs, pavisam skaidrs, ka šādu gājienu pazīstu, jo pati pirms gadiem desmit tā darīju. Tolaik lielākais prieks un gandarījums, ja pamāja pretī, bet šoreiz novērsos. Nu, sakaunējos. Nesakautrējos, bet sakaunējos gan.
Prieks un smaids gan bija. Kad tā braucām, izredzētajiem, kuri sēdēja autobusa pēdējā solā, šajā ziņā bija priekšrocības, jo varēja māt ne tikai tad, ja autobusu kāds apdzen, bet arī tad, ja kāds tam velkas astē. Un jo izredzētākas bija tās meitenes, kurām bija tas gods ietikt sakrālajā pēdējā beņķī. [uzmini nu, cik tad tādu meiteņu bija! :D]

Ledusskapī atradu papriku. Garšo, garšo, ļoti garšo[a]. Ai, dodiet tik man papriciņu un būšu mierīga - bez cietsirdības, stūrgalvības un snobisma. Šodien gribas uz Liepāju. Vai vismaz uz Francijas laukiem.