![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
Kolektiivaa apzinja/dveesele/sapraats MIHAILS
Mihaila mācība. Skaidrīte Aleksejeva
(pēc ārzemju materiāliem un raksta autora dziednieku kolektīva pieredzes)
DVS Urantijas fonda vadītāja, dziedniece
(9276118)
(“Burtnieks Nr.15/16, 17, 18, 19, 2005. 08., 09., 10.)
Kolektīvā būtne Mihails.
Mihaila mācība ir aprakstu sistēma par to, kas mēs – cilvēki - tādi esam un kāpēc esam šeit. Tā ir metafiziskā sistēma, ko mums devusi būtne, kura atrodas daudz augstākā eksistences plānā par mums. MIHAILS ir kolektīvā apziņa, kas sastāv no 1050 Dvēselēm, kuras beigušas savu pieredzes apgūšanu un eksistenci uz Zemes un pametušas savu fizisko plānu. Fiziskajā plānā šo Dvēseļu darbi ir paveikti un tagad tās mīt astrālajā plānā kā vienots veselums. Mācība Mihaila vārdā saucas tāpēc, ka Mihails bija pēdējā no Dvēseles fragmentiem, kura mita uz Zemes apmēram 1500 gadus atpakaļ. Šādu kolektīvo būtņu ir ļoti daudz (Sanata Kumara, Sen-Žermēns, Seths, Aštars u.c.), tāpēc, lai varētu atšķirt kolektīvās būtnes vienu no otras, viņām, cilvēka prāta potenciālo iespēju līmenī, ir doti vārdi, kaut gan, patiesībā viss ir daudz sarežģītāk...
Uz Zemes katra Dvēsele iziet visus pieredzes apgūšanas posmus un tad atgriežas savā sākumā - kopējā kolektīvajā apziņā. Lūk, kāpēc mums dažkārt nepazīstams cilvēks šķiet tik pazīstams it kā “es jau viņu simts gadus pazīstu”, bet citu cilvēku pirmo reizi ieraugot mūsos rodas nepatika un mēs viņu labāk “redzam ejam nekā nākam”. Acīmredzot esam satikuši savas kolektīvās būtnes fragmentus.
Šo informāciju, kuru vairāku desmitu gadu garumā mums sniedz Mihails, izplata “kontaktpersonas” tā saucamajā čenelinga ceļā, kuras dzīvo visā pasaulē.
Kolektīvās būtnes Mihaila mērķis ir palīdzēt cilvēkiem saprast:
1. kāpēc mēs esam tieši tādi un ne savādāki?
2. kāpēc dzīvojam tieši tādā vidē kādā dzīvojam?
3. un pats būtiskākais – ko mums ar to visu iesākt? Kā dzīvot tā, lai ciešanu vietā mēs būtu laimīgi?
Šajā mācībā dota izpratne par cilvēka veidolā “iesprostotās” dvēseles attīstības “uzrakstītā scenārija” un attīstībai jeb pieredzes apgūšanai vajadzīgajiem elementiem. Scenārijā dvēsele sev izvēlās vispiemērotāko formu “teātra izrādes spēlēšanai” uz Zemes: 1)“teātra izrādes nosaukumu” jeb dzīves uzdevumu, 2)ķermeņa tipu un izskatu, 3)galveno vadošo negatīvo un pozitīvo īpašību, 4)rīcības un mērķa sasniegšanas režīmu, 5)cilvēka emociju izteiksmes lomu, 6)garīgās attīstības līmeni. 7)Dvēsele, pilnvērtīgai pieredzes apguvei, izvēlās citas dvēseles jeb partnerus cilvēka veidolā ar kurām viņas “slēdz” līgumus: karmiskos un brīvos, negatīvos un pozitīvos. 8)Dvēseles sev izvēlās atbalsta grupu, kura ar pozitīvo klātbūtni palīdzēs dvēselei izturēt pieredzes apguves laiku uz Zemes utt.
Tad, kad “scenārija un “teātra izrādes” priekšdarbi ir veikti, Dvēsele iemiesojas uz Zemes. Un teātris sākas! Dvēsele iziet cauri visiem Dvēseles vecuma cikliem un līmeņiem ar iepriekšminētajām butaforijām: ķermeņa tipu, rakstura iezīmēm, līgumiem utt. Ja Dvēselei ir karmiskais laulības līgums tieši ar šo cilvēku, tad neatkarīgi no apstākļiem vai Dvēsele šo Dvēseli cilvēka veidolā sastop desmito reizi vai pirmo reizi un “ieslēdzās” mīlestība no pirmā acu skata, bet, jebkurā gadījumā, šie cilvēki sastapsies un “teātri” spēlēs. Kurš precīzāk spēlē atbilstoši scenārijam, tam “labāk” veicas. Ja karmiskajam laulības līgumam līdztekus pēc “scenārija” ir paredzēts arī kāds no negatīvajiem (pie tam karmiskajiem!) līgumiem, piemēram agresors – upuris, tad ģimenē iekaustīšana (zemākajā līguma izpausmes formā) vai morāla pazemošana (augstākajā formā), būs ģimenes vizītkarte. Jo godīgāk “iekaustītājs” pilda savu līguma daļu (parasti tas ir vīrs), jo viņam “vieglāk dzīvojās”, bet, savukārt “iekaustāmā” (parasti tā ir sieva) stāvoklis pasliktinās līdz brīdim, kad sieva apgūto rūgto pieredzi transformē tādās īpašībās kā uzņēmība, stingra lēmumu pieņemšana un izpilde, patstāvība, neatlaidība, drošsirdība, klasisko un garīgo zināšanu apguve, mērķa sasniegšana, centība utt.
Šobrīd, sākot ar 2003.gada 19. novembri, kad planētu Zemi sāka “apskalot” kārtējais jaunais, garīgai attīstībai svarīgs enerģijas veids, cilvēkiem, kuriem ir neatlaidīga vēlēšanās pēc garīgās attīstības caur apziņas ceļu un ir apnicis ciešanu ceļš (slimības, neveiksmes, materiālās grūtības, negatīva saskarsme ar tuviniekiem un kolēģiem utt.), tiek dotas iespējas lauzt šo dažādo negatīvo līgumu izpausmes un vienošanās (to mūsu dziedināšanas seansos veicam ar katru cilvēku individuāli atbilstoši viņa scenārijam).
Ja tiek lauzti negatīvie līgumi, tad paša cilvēka pienākums ir mainīt savu domāšanu un rīcības veidu. Ir sacīts: “lai izmainītu visu pasauli, ir jāizmaina tikai vienu cilvēku – sevi un savu attieksmi pret apkārt notiekošo”. Arī nodarbībās un lekcijās parādam ceļu šai rīcībai, nevis darām cilvēka vietā!
Nekas uz šīs pasaules NAV jādara otra vietā, arī dziedināšana. KATRS spēj būt dziednieks sev un citiem! (Tas tiek mācīts DVS Urantijas fonda nodarbībās.)
Ja cilvēks iet pa uzrakstītā scenārija precīzu ceļu – ar viņu viss ir kārtībā, pat no nepatīkamiem notikumiem cilvēks iegūst pieredzi, bet ne fiziskās vai morālās ciešanas. Tiklīdz cilvēks novirzās no scenārijā paredzētā pieredzes apgūšanas ceļa, viņu piemeklē dažādas kaites un situācijas (slimības, pēkšņi nelaimes gadījumi, darba zaudējums). Tas tiek darīts, lai cilvēks izprastu, ka viņš dara ne to, kas paredzēts scenārijā. Ja sāp kājas – tātad izvēlētais ceļš (un, iespējams, jau ne pirmo reinkarnāciju) neatbilst scenārijam, sāp rokas – dari ne to, kas jādara, pleci un muguras augšdaļa – stiep kā kamielis ne savu nastu – tātad uzņemies pienākumus, kas pēc scenārija ir jāpilda kādam citam, bet ar savu “labo gribu kamielis” (lūdzu, piedodiet!) iejaucas otra scenārijā un, iespējams, arī karmas atstrādē. Problēmas ar galvu – domā ne to, smadzenes noslogo ar nevajadzīgām domām (visbiežāk ar negatīvu fantazēšanu un situācijas dramatizēšanu). Insults – tas jau ir nopietns trieciens, lai atjēgtos. Infarksts – vai nu nemaz nevienu nemīli (arī sevi!), vai arī gribi visiem izdabāt (un tās ir slēptās bailes, ka kāds var padomāt nepietiekoši labi vai novērtēs kā nederīgu, vai bailes pazaudēt kontroli utt.).
Šajā sakarā – ir divas atšķirīgas lietas – egoisms un mīlestība. Iespējams tā ir vissarežģītākā lieta piektās/sestās rases un Zemes evolūcijas pārejas posmā, kas cilvēkam ir jāizprot un atbilstoši jāspēj rīkoties. Mūs citi mīl tikpat daudz (un ne par drusku vairāk) cik mēs mīlam sevi. Pamatojoties uz līdzcilvēku attieksmi pret jums, jūs varat novērtēt jūsu mīlestību pašam pret sevi. Jo cilvēkā lielāks egoisms, jo mazāka mīlestība pret sevi un apkārt redzamo un neredzamo pasauli. Pastāv garīgās attīstības parametri, ar kuru palīdzību var noteikt cilvēka garīgo attīstību, potenciālu un dinamiku. Viens no tādiem ir EGO skaitlis izteikts 100% izteiksmē. Garīgi attīstītam cilvēkam EGO vajadzētu būt ap 20 (un zemāk), tad otra daļa - 80 ir intuīcija. Jo lielāks EGO skaitlis, jo mazāka intuīcija.
Ja cilvēka EGO ir 35 vai daudz lielāks, tad sadzīvē no tādiem cilvēkiem līdzcilvēki cenšas izvairīties un šo cilvēku klātbūtnē uzturēties ir pagrūti vai pat neciešami.
Savukārt, palielināts intuīcijas skaitlis norāda uz cilvēka pozitīvajiem centieniem garīgajā attīstībā (arī sevis mīlēšanu kā Radītāja daļu). Tādi cilvēki var dot patiesu mīlestību citiem (nejaukt ar upurēšanos, ziedošanos u.c. izpausmēm baiļu ietekmē! Dažkārt šādas baiļu izpausmes “nāk” no iepriekšējo reinkarnāciju neatstrādātajiem scenārijiem, un tas ir iemesls, kāpēc šajā dzīvē situācijas “sapiņķerējas”.).
Un nekas iepriekšminētajā nav ne labi ne slikti. Viss ir tā, kā tas ir – tā ir Dvēseles pieredze. Kādam “šķērsli” izdodas pārvarēt ar pirmo piegājienu, cits atkārto vairākkārt vienā dzīvē vai pat vairākās dzīvēs, līdz beidzot izdodas.
Tātad scenārijā galvenā darbojošās persona ir Dvēsele cilvēka fiziskajā veidolā. Kādi mēdz būt Dvēseles pieredzes apgūšanas posmi?
Dvēseles vecums fiziskajā plānā.
Fiziskajā plānā eksistē 7 Dvēseles vecuma cikli. Pieci no tiem pilnībā pakļauti cilvēka fiziskā ķermeņa attīstības likumiem:
1. Zīdaiņa dvēseles vecuma cikls,
2. Bērna dvēseles vecuma cikls,
3. Jaunieša dvēseles vecuma cikls,
4. Nobriedušas dvēseles vecuma cikls,
5. Vecās dvēseles vecuma cikls.
Pārējie 2 cikli: transcendentālā Dvēsele un bezgalīgā Dvēsele. Pirmajiem pieciem cikliem ir 7 Dvēseles līmeņi (I, II, III utt.līmenis).
Pirmo reizi reinkarnējoties fiziskajā plānā vispirms nonākam Zīdaiņa Dvēseles ciklā un izejam visus septiņus līmeņus. Nākošais attīstības cikls jau ir Bērna Dvēsele, kurā mēs atkal izejam visus septiņus līmeņus no jauna.
Turpmākās dzīves laikā mūsu Dvēseles cikla vecums palielinās, bet mēs katru dzīvi sākam ar I līmeni un nonākam līdz 7.līmenim, pēc kura sasniegšanas, savukārt, pārejam uz nākošo Dvēseles cikla 1.līmeni. “Vecāks” nenozīmē – labāks, katrā Dvēseles vecumā ir savi uzdevumi.
Lai pārietu uz Dvēseles vecuma nākamo līmeni, vidēji nepieciešamas 3 dzīves. Ne visas Dvēseles attīstās vienādi ar identisku ātrumu. Kādam, lai paveiktu dzīves uzdevumus, nepieciešams 50 dzīves, bet kādam citam varbūt 300. Dvēsele var pārcelties uz nākošo līmeni jebkurā brīdī, ja tā jūt, ka ir tam gatava. Tas var notikt starp dzīvēm vai arī dzīves laikā. Dažas, ātri attīstījušās Dvēseles, vienas dzīves laikā var pārvarēt vairākus līmeņus, ja sakoncentrējas uz savu garīgo attīstību. Pārejā no viena Dvēseles vecuma cikla un līmeņa uz otru, var izmainīties cilvēka āriene, saskarsme ar citiem cilvēkiem un dzīves apstākļi.
Septiņi Dvēseles vecuma cikli.
Zīdaiņa Dvēseles vecuma cikls..
Uz šīs planētas mēs atnākam kā Zīdaiņa Dvēsele. Šajā ciklā rūpējamies par sevi, pielāgojamies jaunajai fiziskajai eksistencei un mācāmies izdzīvot. Zīdaiņa Dvēseles parasti iemiesojas primitīvajās kultūrās un civilizācijās, kur šis elements ir svarīgs cīņā par eksistenci. Šīs Dvēseles domā tikai par sevi, viņām nerūp citu vajadzības. Šīs Dvēseles neatveras emocionāli tāpēc, ka viņu emocionālā daba nav izveidojusies.
Daudz augstāk attīstītā sabiedrībā šīs Dvēseles jūtas it kā ne savā “ādā”. Dzimšanas brīdī mūsos izpaužas Zīdaiņa Dvēseles aspekts, neatkarīgi no tā, vai tas ir mūsu augstākais iegūtais attīstības cikls vai zemākais. Šis aspekts saistīts ar mūsu pirmatnējo, instinktīvo dabu un izdzīvošanas māku fiziskajā veidolā. Tas ir cieši saistīts ar Māti – Zemi, ar sievišķo planētas aspektu. Mēs to redzam bērnos, kuriem patīk jaukties pa dubļiem un smilšu kastē, spēlēties ar kukaiņiem, vardēm un ķirzakām. Pieaugušie kontaktējas ar savu Zīdaiņa Dvēseles daļu rituālu laikā – šamaņu dejas, mūzika, narkotikas, kāda sitamā instrumenta spēlēšana, sejas izkrāsošana utt.
Zīdaiņa Dvēseles pieredzes daļa citos Dvēseles vecuma ciklos “pamostās” stresa gadījumos, kad ir draudi pazaudēt darbu, kara situācijā, skatoties šausmu filmas utt.
Zīdaiņu Dvēseles, galvenokārt, izplatītas tropu zemēs: Gvatemalā, Salvadorā, Hondurasā, Šrilankā, Irākā, Irānā utt.
Bērna Dvēseles vecuma cikls.
Šīs Dvēseles mīl un meklē autoritātes. Tās mīl tīrību, bieži griežas pēc palīdzības medicīnas iestādēs. Šīm Dvēselēm svarīgi, lai par tām rūpētos kāds autoritatīvs spēks. Tās baidās no visa neikdienišķā. Tās ir mazāk agresīvas nekā Zīdaiņa Dvēseles.
Bērna Dvēseles aspekts parādās tad, kad mācāmies veidot attiecības ar valdošās varas struktūru pārstāvjiem. Šis aspekts ir tā Dvēseles daļa, kura seko pamācībām: “Sakārto savu gultu, no svešiem neko neņem, ievēro sabiedrības noteikumus utt.” Mūsu Bērna Dvēseles aspekts jūt, ka tam ir jāvalda pār instinktiem – ēsšanu, mazgāšanos, miegu, seksu, pēc tam jāievēro dažādas uzvedības normas.
Bērnu Dvēseļu Zemes – Irāna, Iraka, Sīrija, arī Ķīna, daļa centrālās un Dienvidamerikas. Indija, kas visu šo laiku bija Bērnu Dvēseļu zeme, tagad pieskaitāma septītajam Bērnu Dvēseles līmenim, kurai ir iespējas pāriet Jaunieša Dvēseles līmenī.
Jaunieša Dvēseles vecuma cikls.
Šīs Dvēseles jau ir iemācījušās izdzīvot fiziskajā plānā, uzturēt kārtību un pareizi uzvesties sabiedrībā. Jaunās Dvēseles vairāk orientētas uz fiziskās dzīves pusi. Šādiem ļaudīm grūti pieņemt savu fizisko vecumu, viņi bieži griežas pie plastiskajiem ķirurgiem, lai turpinātu izskatīties jauni un pievilcīgi. Skeptiķi. Parasti neaizrauj mistika un reliģija, baidās no nāves un neatzīst domu, ka Dvēsele pārdzimst.
Viņiem ir spēcīga motivācija sasniegt panākumus, tāpēc aktīvi darbojas, lai sasniegtu mērķus. Jaunieša Dvēseles ideāls – pievilcīgs, bagāts, panākumus sasniedzis cilvēks, vienmēr sapņo par dārgu auto, prestižu dzīvokli utt. Jaunās Dvēseles dzīvi uztver caur prizmu: labs – slikts, pareizs – nepareizs. Bieži aizraujas ar politiku. Jaunās Dvēseles bija Maķedonijas Aleksandrs, Vilhelms Iekarotājs, Čingishans.
Mēs izmantojam Jaunās Dvēseles aspektu, tad, kad nepieciešams “saņemt sevi rokās”, disciplinēt. No šī aspekta viedokļa: “pareizi” ir tas, kas palīdz sasniegt mērķi, un “nepareizi” tas, kas traucē šim procesam. Šī Dvēseles pieredzes daļa ir mazāk emocionāla salīdzinājumā ar Bērna vai Nobriedušām Dvēselēm.
Japāna, Honkonga, Vācija, Izraēla, Austrija, Kanāda, ASV – spilgti izteiktas Jauno Dvēseļu mentalitātes.
Nobriedušas Dvēseles vecuma cikls.
Nobriedusī Dvēsele jau ir tikusi skaidrībā ar panākumu un varas jautājumiem un ir sasniegusi to brīdi, kad tā sāk atvērties emocijām. Neatveras pasaulei, bet gan tuvākajiem, uzskatot šīs attiecības svarīgākas par panākumiem un karjeru.
Nobriedušās Dvēseles jūt savu saikni ar apkārtējiem un šī saikne dod atklātības auru. Vislielākais aizvainojums rodas tad, kad tai dara to, ko šī Dvēsele otram nebūtu darījusi. Apkārtējos cilvēkos šīs Dvēseles saskata savu atspulgu. Bieži dzīve paiet šaubās un patiesības meklējumos, tā kā šie cilvēki cenšas atvērties emocionāli. Visbiežāk šo Dvēseļu cilvēki pakļauti narkomānijai, pašiznīcībai (pašnāvībai), smagām, neārstējamām slimībām.
Nobriedusī Dvēsele vēlās būt kā visi, tāpēc cenšas saprast apkārtējos un vēlas būt pieskaitīti kolektīvam. Mērķa sasniegšanai lielāka uzmanība tiek veltīta apģērbam, runas kultūrai, uzvedības manierēm.
Māksla un filozofija ieņem galveno lomu Nobriedušu Dvēseļu cilvēkos. Tādi cilvēki tiecas pēc sev līdzīgiem. Šīs Dvēseles tiecas iegūt augstāko izglītību, bet izvēlas nelielas, netradicionālas mācību iestādes. Šādiem cilvēkiem ir savas prioritātes un autoritātes, bet paši ir rakstnieki, skolotāji, garīguma meklētāji.
Nobriedušo Dvēseļu valstis: Krievija, Anglija, Itālija, Grieķija, Ēģipte, Meksika.
Vecās dvēseles vecuma cikls.
Vecā jeb senā Dvēsele jau ir apguvusi visas emocionālās dzīves īpatnības un pievēršas garīgajai izaugsmei. Šīm Dvēselēm raksturīga lielāka intelektuāla pieeja eksistencei. Šīs Dvēseles jau ir spējīgas uztvert to lielumu, kā daļa esam arī mēs visi. Vecajām Dvēselēm ir jāapkopo sava pieredze fiziskajā plānā un jāatstrādā visa karma, pirms ķerties pie astrālā plāna mācībām.
Vecās Dvēseles sākuma stadija raksturīga ar to, ka cilvēks it kā ieiet, ieslēdzas sevī, ir nodarbināts ar sevis meklējumiem un sajūtas sabiedrībā lieks. Raksturīgākais jautājums – kā tad man dzīvot sabiedrībā, kurā galveno lomu spēlē Jauniešu Dvēseles? Tādā sabiedrībā šīs Dvēseles ir tendētas uz pašiznīcību, jo viņas zina, ka ir savādākas, neatbilst normai, un tāpēc sevi uzskata par neveiksminiekiem.
Vecās Dvēseles aspekts paceļas pāri sadzīviskajām problēmām, neieciklējas tajās. Šīs Dvēseles spēj paraudzīties uz sevi no malas un novērtēt sevi ar humoru. Vecās Dvēseles plūst pa dzīves pa straumi un necenšas cīnīties ar apstākļiem, kas traucē izaugsmei.
Vecās Dvēseles aspekts ir tā mūsu Dvēseles pieredzes daļa, kura ir gatava palīdzēt un apmācīt apkārtējos turpināt ceļu uz garīgo izaugsmi.
Pēdējais Vecās Dvēseles aspekts ir agape jeb beznosacījuma mīlestība pret sevi un apkārtējiem. Šī ir pati svarīgākā stunda tāpēc, ka tā pauž piedošanu sev un spēju tā mīlēt apkārtējos, lai bez aizspriedumiem pieņemtu viņu izvēlēto ceļu. Te ir jāapgūst spēja ar mīlestību pieņemt pasauli tādu kāda tā ir.
Vecās Dvēseles: Marks Tvens, Alberts Einšteins, Nostradamus, Dalailama uc. Valstis: Islande, Holande, Zviedrija un Čehija. Šo valstu nācijas saglabā neitralitāti visu pasaules konfliktu laikā. Arī Sibīrijā un Armēnijā ir daudz Veco Dvēseļu.
Pirmo piecu Dvēseļu ciklu apkopojums.
Šo dažādo Dvēseles vecumu izpratne nozīmē to, ka mēs katrs pildām savu uzdevumu. Lūk, tāpēc katrā dzīvē uz mums iedarbojas tās vai citas Dvēseles pārstāvji. Mēs iegūstam pieredzi, kura ļauj mums atskatīties uz noietajiem etapiem. Nav pareizi domāt, ka vecāka Dvēsele ir labāka. Katram Dvēseles ciklam ir sava nozīme. Vecās Dvēseles bieži sastopas ar Jaunāko Dvēseļu nesapratni, līdz ar to ir neharmoniskas, līdz ar to ir traucētas Dvēseļu attiecības. Atrisinājums šajā situācijā ir tādā gadījumā, ja Vecā Dvēsele apzinās savu atbildību par uzkrāto pieredzi un saskarsmē ar jaunākām Dvēselēm iemācīsies būt pacietīga, pieņems jaunāko Dvēseļu redzes viedokli un necentīsies tās pārveidot pēc saviem mēriem.
Ja lēmumus mēs pieņemtu, vadoties pēc Zīdaiņa Dvēseles aspekta, dzīve būtu necivilizēta un tā aizietu cīņā par eksistenci.
Ja dominētu Bērna Dvēseles aspekts, dzīve būtu strukturizēta un pakārtota, tā paietu mūžīgo baiļu varā, no kaut kāda neredzama spēka un varas.
Ja dominētu Jauniešu Dvēseles, būtu lieli sasniegumi materiālajā ziņā, bet eksistētu nejēdzīga korupcija un nebūtu līdzjūtības.
Ja sabiedrību pārvaldītu Nobriedušās Dvēseles aspekti, viss būtu pārāk emocionāls, cilvēki darītu to, kas viņiem šķistu patiess un taisnīgs, bet tajā pat mirklī aizmirstot par veselo saprātu.
Ja vadošais būtu Veco Dvēseļu aspekts, ļaudis būtu garīgi bagāti, bet slinki un nespējīgi aktīvai darbībai.
Lai maksimāli efektīvi uztvertu Dvēseli, nepieciešams visu Dvēseļu aspektu līdzsvars. Daudzi spēj krist no vienas galējības otrā, bet cilvēks, kurš spēj līdzsvarot visus Dvēseļu aspektus, jūtās kompetents dažādās dzīves situācijās un spēj brīvi sadarboties ar cilvēkiem visos Dvēseļu vecumos.
Pēdējie divi Dvēseļu vecuma cikli ir Transcedentālās Dvēseles un Bezgalīgās Dvēseles. Šie cilvēki ne vienmēr pakļaujas visa cikla likumiem tā kā pirmie pieci Dvēseles cikli. Tās ir īpašas Dvēseles un saskarsme ar šādiem cilvēkiem vienmēr ilgi paliek atmiņā.
Transcedentālā Dvēsele – kolektīvās būtības pārstāve, kura ir pabeigusi savu izglītošanos fiziskajā plānā un kuras “fragmenti” savienojušies astrālajā plānā. Transcedentālās Dvēseles dažkārt iedzimst zīdainī, bet visbiežāk tās izmanto 7.līmeņa Vecās Dvēseles. Tas ir diezgan sarežģīts process, kurā Transcedentālā Dvesele iemiesojas fiziskajā ķermenī, kad to atstāj Vecā Dvēsele. Pirms tam Dvēseles par to vienojas. Vecās Dvēseles ķermenis “otrreizējai” lietošanai tiek pielāgots tad, ja Vecā Dvēsele savu scenārija daļu pieredzes veidā ir piepildījusi un viņa drīkst atstāt fizisko veidolu, bet fiziskais ķermenis vēl nav “novalkāts” un ir pietiekoši labs Transcedentālās Dvēseles mērķiem. Parasti šo ķermeni tās izmanto ne ilgāk par 3-4 gadiem, ilgāk fiziskais ķermenis vienkārši neiztur šo intensīvo enerģiju. Bet gadās, ka “aizlienētajā” ķermenī Transcedentalā Dvēsele atrodas arī 10 – 20 gadus, taču tā gandrīz nekad nenodzīvo veselu mūžu. Šādā veidā Transcedentalā Dvēsele “ietaupa” laiku un viņai vairs nav jāatkārto pirmie pieci Dvēseles cikli (nav jādzimst kā zīdainim, jāaug kā bērnam utt.). Iespējams, kādam no Jums, mīļo lasītāj, arī ir bijusi sajūta, ka esat saticis cilvēku, kurš pēc smagiem un kritiskiem notikumiem (avārijas, komas, augstas temperatūras utt.) ir izmainījies “līdz nepazīšanai”, nomainījušies pieradumi, saskarsme, rīcība, runas veids. Varbūt tā citi saka par Jums?
Šīs dvēseles ne vienmēr zina par savu būtību. Atšķirībā no Bezgalīgajām Dvēselēm, Transcedentālās Dvēseles ne vienmēr ir apdāvinātas ar pārcilvēciskām iezīmēm. Pamatā tās ir sabalansētas personības. Tās uzskata sevi par sabiedrības daļu, bet nevis par atsevišķu indivīdu.
Bezgalīgās Dvēseles saglabā Radītāja apziņu ieejot fiziskajā ķermenī. Bezgalīgā Dvēsele zina par savu sūtību, dabu un pārcilvēciskām īpašībām un tā atnāk, lai mācītu un palīdzētu planētai pārejas periodā. Starp Bezgalīgajām Dvēselēm bija arī Šrī Krišna, Budda un Jēzus Kristus (loma - Karalis).
Šobrīd atkal ir planētas pārejas periods un atkal uz planētas starp ikdienišķām Dvēselēm ir Bezgalīgās Dvēseles cilvēku fiziskajos veidolos. Žēl, ka lielākās cilvēku daļas prāta potenciāla spējas to nespēj saprast un līdz ar to arī nespēj tam noticēt. Evolūciju nevar apturēt, un planētas pāreja notiek, tikai šoreiz tas notiek pēc iespējas mazāk vardarbīgā ceļā.
Tuvāko 3 – 5 gadu laikā planētu skars nopietnas fiziskās, emocionālās un garīgās pārmaiņas. Nesiet sevī Mīlestību kā dominējošo enerģiju!
Septiņi Dvēseles līmeņi.
I līmenis. Tas ir ievadlīmenis, kurā Dvēsele eksperimentē ar savu jauno vecumu. Iesākuma līmenis, kad Dvēsele uzsāk augšanu.
II līmenis. Smags, grūts līmenis tāpēc, ka Dvēsele cīnās starp iepriekšējā līmeņa ērtībām un jaunienākošā līmeņa perspektīvām. Šī līmeņa beigās pilnībā jāatsakās no vecajiem uzkrātajiem ieradumiem un stereotipiem.
III līmenis. Dvēsele ieskatās sevī un cenšas izprast tos jautājumus, kas saistīti ar jauno vecumu.
IV līmenis. Šajā Dvēseles līmenī cilvēki ir aktīvi un ievērojami. Šajā līmenī veidojās karma. Tas ir līmenis, kurā tiek veidotas attiecības ar apkārtējo pasauli. Ceturtajā līmenī cilvēks veido karmu, sestajā līmenī to attīra.
V līmenis. Cilvēks zaudē stabilitāti un parastās dzīves uztveres drošību, jūt vajadzību tiekties pēc kaut kā jauna, var būt pēc kādas jaunas darbības. Piektajā līmenī Dvēsele jūt, ka tā it kā neiederas sabiedrībā.
VI līmenis Pats darbīgākais un viens no atbildīgākajiem Dvēseles līmeņiem un tāpēc, ka šajā līmenī tiek noslēgta karma, kas uzkrāta iepriekšējos līmeņos. Cilvēku piesaista sabiedrība, iespēja satikties ar tiem ļaudīm, ar kuriem eksistē nepabeigtas attiecības. Šajā līmenī cilvēki ir vairāk atraisīti, jo nepieciešams veidot attiecības ar vajadzīgajiem cilvēkiem. Pastāv iespēja pazaudēt rūpēšanās sajūtu par sevi. Tuvāk šī līmeņa beigām cilvēks sāk apmācīt citus tam, ko zina pats.
VII līmenis. Šajā līmenī cilvēks atpūšams no aktīvās darbības un karmas atstrādes sestajā līmenī. Viens no patīkamākajiem līmeņiem tāpēc, ka cilvēks ir brīvs no karmas (vismaz tā vajadzētu būt, ja precīzi izpilda scenāriju).
K A R M A
Tagad, kad esam iepazinušies ar galveno teātra izrādes lomas atveidotāju Dvēseli, iepazīsimies, kā tiek veidots scenārijs un izvēlētas butaforijas.
Karma ir emocionālā pieredze, kas rada cilvēkā disharmoniju. Karmas likums ir nemainīgs un neizbēgams. Mēs mācāmies, izjūtot smagus, dramatiskus notikumus. Ne vienmēr karma atstrādājas vienas dzīves laikā. Tāpēc mēs dzīvojam vairākas dzīves, kas mums ļauj atstrādāt visas karmas. Tādā veidā mēs mācamies gūt līdzsvaru.
Kad cilvēks piedalās karmas atstrādē, bieži šķiet, ka viņš rīkojas neloģiski un pavisam neraksturīgi šim cilvēkam. Ikviens cilvēks, kurš atrodas ārpus karmas, var pamācīt karmas dalībnieku, kā viņam rīkoties, bet cilvēki, starp kuriem pastāv karmiskā situācija, nepieņems šīs pamācības līdz brīdim, kāmēr situācija nebūs atstrādāta.
Eksistē karmas, kuras cilvēkam ir patīkamas, un pastāv tādas, kuras rada diskomfortu. Karmiskā pieredze var būt gadījumā, ja cilvēks kļūst par alkoholiķa autovadītāja upuri. Pie tam šis vadītājs ir tieši tas cilvēks iepriekšējā dzīvē, kuru tagadējais upuris savos ratos sabrauca kādā laikā pirms mūsu ēras.
Cilvēks var arī nepieņemt karmu. Izprotot, ka viņš var tikt iesaistīts kādā situācijā, cilvēks var izvairīties no šīs situācijas. Bet, ja karmas atstrāde ir uzsākta, tad to jāturpina līdz galam. Kad cilvēks ir karmas procesā, ir neiespējami spriest par tās iznākumu, bet to, ka karma ir atstrādāta, cilvēks sajūt – tās intensitāte samazinās vai pārtraucās vispār. Viens no līdzekļiem, lai “mīkstinātu” karmu, ir dzīvot un apzināties to, ka karma pastāv, bet tajā pašā laikā nedarīt neko tādu, lai to vairotu.
Seksuālā karma. Cilvēks pastāvīgi veic seksuālo karmu, jo cilvēks iemīlas, pat neaizdomājoties par to, kāpēc tā notiek. Var būt tā, ka cilvēkiem nav nekā kopīga, bet viņi ir kopā un nespēj saraut saites. Bet tad pēkšņi iestājas brīdis, kad viss pārtrūkst. Nekarmiskajās seksuālās attiecībās cilvēkiem pastāv izvēle, bet karmiskajās – izvēles nav. Karmiskajās saitēs cilvēks var neieredzēt to, kas notiek, bet, lai sarautu šīs saites ir jāzina un jāpielieto Kosmisko likumu sakarības.
Tas, ko liela daļa cilvēku sauc par iemīlēšanos, patiesībā nav nekas cits kā seksuālā karma, viņš vienkārši atstrādā karmiskās attiecības. Īsta mīlestība, bet ne karma, ir tad, kad cilvēks spēj mīlēt otru cilvēku, skaidri redzot arī negatīvās rakstura iezīmes un tās pieņemt nejūtot diskomfortu.
Personīgā karma ir nopietni pārbaudījumi, kurus cilvēks rada sev katrā konkrētajā dzīvē. Personīgā karma attiecas tikai uz katru konkrēti, bet dažiem var būt kopīga karma. To var noskaidrot, pavērojot, vai saspringtās attiecības uztrauc arī partneri. Ja partneris tik pat intensīvi izjūt uztraukumu, tas nozīmē, ka šeit pastāv abpusēja karma. Ja cilvēks, attiecībā uz kādu citu cilvēku sajūt karmisku uztraukumu, bet viņš pat nenojauš par otra cilvēka Dvēseles uztraukuma stāvokli un izturas pret viņu neitrāli, tad tā ir tikai cilvēka vienpusējā karma.
Personīgā karma var būt saistīta arī ar ieradumiem: smēķēšana, badošanās, pārēšanās, alkoholisms, narkomānija, azartspēles.
Vienošanās jeb līgumi.
Atkarībā no karmas, vienošanos starp cilvēkiem var izmainīt jebkurā brīdī. Kaut arī mums ir neapzināta tieksme pildīt kaut kādu vienošanos, tomēr tā nav tik intensīva kā karma.
Vienošanās gadījumā cilvēks lemj, ar kādiem cilvēkiem vienoties par kaut ko savas dzīves garumā. Dvēsele cilvēka veidolā var veidot ar citiem kopīgu rīcību: biznesu, lai iemācītos sadarboties, kļūt par nešķiramiem draugiem un realizēt kādu kopīgu plānu. Tajā mirklī, kad Dvēsele sastāda šo plānu, dzīve vēl nav sākusies, un Dvēsele “izskaitļo” savu statusu uz satikšanās mirkli ar šādu cilvēku, ņemot vērā sociālo līmeni un to līmeni, kurā Dvēselei nāksies augt. Dažkārt, cilvēka veidolā satiekoties ar otru cilvēku, Dvēsele var piepildīt vienošanos vai arī novērsties no tās, atkarībā no tā, cik tas vēlams abiem.
Tāpēc bieži gadās, ka, satiekot cilvēku, šķiet, ka viņš radījis interesi, bet iepazīstot viņu tuvāk izrādās, ka tas nav tas cilvēks, kurš vajadzīgs. Tad Dvēsele nolemj nesekot vienošanās procesam. Piemēram, ir vienošanās ar kādu par laulību reģistrēšanu. Notiek vairākas satikšanās, cilvēki viens pret otru sajūt simpātijas, taču tās nav tik intensīvas. Tad šeit jāizdara izvēle.
Gadās, ka vienošanās var būt “miglaina”, bet gadās, ka vienošanās ir ļoti striktas: “mēs satiksimies, kad man būs 37 gadi, bet tev 33, mēs kopā strādāsim un mums būs tādas un tādas kopīgas intereses”. Ja stingrās vienošanās nepildās, cilvēki izjūt intensīvu karmisku pārdzīvojumu gūzmu. Tad Dvēsele šo vienošanos “atliek malā” un ieplāno to kādas citas dzīves scenārijā.
Ir karmiskās un brīvās vienošanās, ir pozitīvās un negatīvās vienošanās. Ja karmiskā (pozitīvā vai negatīvā) vienošanās ir “atstrādāta” vairāk par 75%, tad šādu līgumu jeb vienošanos, saskaņā ar Kosmiskajiem un Karmas likumiem, var pārtraukt. Ja kāds apzināti vēlās mainīt scenārija noteikumus, lai savu attīstību turpinātu pa apziņas un nevis ciešanu ceļu, DVS Urantijas nodarbībās šī iespēja tiek parādīta.
Vienlaicīgi vienam cilvēkam var būt ļoti daudzi līgumi. Tad, kad tiek apgūta līguma vienas puses pieredze, Dvēseles līgumu pilda arī no līguma otras puses. Visbiežāk maiņa notiek citās dzīvēs, bet gadās, ka līgumu maiņa notiek jau tekošajā dzīvē.
Raksta autores dziedināšanas darba praksē gadījās satikties ar biznesa aprindas cilvēku, kurš lūdza palīdzību viņa uzņēmējdarbībā. Gandrīz katru reizi, kad šis cilvēks uzsāka jaunu darbības projektu, viņa sadarbības partneri rīkojās negodīgi - piekrāpa, piemānīja, nepildīja norunas, bet visbiežāk apzaga. Izrādījās, ka apmeklētājam bija pāri pa 500 negatīvo līgumu! (Ikdienā autores praksē lielākais negatīvo līgumu skaits ir bijis ap 50.) Iedziļinoties situācijā, izrādījās, ka šis cilvēks vienā no iepriekšējām dzīvēm ir bijis ļoti veikls, prasmīgs, talantīgs un visādi citādi apbrīnojams kabatas zaglis. Viņa virtuozā zagšanas māksla bija cieņas vērta! Te nu bija! Vispirms tu man, tad es tev! No sākuma Dvēsele apguva pieredzi no zagšanas procesa, tagad – no tā, kā jūtās apzagtais.
Svarīgākās un biežāk sastopamās vienošanās.
Skolotājs – skolnieks. Līguma ietvaros viens cilvēks māca otram dzīvesgudrības, kuras zina pats un bez kurām cilvēka eksistence ir apdraudēta. Šis līgums ir izplatīts starp bērniem un vecākiem, pagalma dažāda vecuma bērniem un citur. Reti, bet dažkārt šis līgums ir starp skolas skolotāju un skolnieku. Tādās reizēs cilvēks ar pateicību ilgi atceras savu skolas pedagogu. Agrāk skolotāja lomu ieņēma kāds no vecākiem, bet bērni bija skolnieka lomas izpildītāji. Šobrīd arvien biežāk skolotāja lomu ieņem indigo bērni un vecāki ir skolnieki. Jo jaunāki vecāki, jo vieglāk “strādā” šis līgums. Grūtāk, ja mazbērns ir skolotājs un 5 rases vecvecāki ir skolnieki. Parasti šāds līgums, pozitīvās pieredzes vietā, beidzas ar konfliktsituāciju.
Vecāki – bērni. Papildvariācijas: tēvs – dēls, māte – dēls, tēvs – meita, māte – meita. Šīs vienošanās ir diezgan stabilas un vairāku dzīvju pieredzes laikā Dvēsele iemiesojas mātes, meitas, tēva vai dēla veidolā. Esam pētījuši, kā bravurīgs dēlēns turpina “audzināt” savus vecākus pildot iepriekšējās dzīves stingrā tēva lomu, kaut gan viņa iepriekšējās dzīves “bērni” nu jau ir viņa vecāki – tēvs un māte. Šis līgums māca apgūt atbildības sajūtu un spēju rūpēties par otru.
Brāļi – māsas. Papildvariācijas:brālis – brālis, māsa – māsa, brālis – māsa. Šīs attiecības parasti ir ļoti noturīgas vairāku reinkarnāciju garumā. Mainās tikai forma, tas, kurš iepriekšējā dzīvē bija brālis, nākamajā dzīvē var ieņemt māsas veidolu. Šis līgums māca došanas un ņemšanas mākslu, pacietību, izpratni un līdzjūtību.
Vīrs – sieva jeb laulāto līgums nosacīti ir tāds pats kā “brāļi – māsas”, tikai te papildus attiecības ir sarežģītākas seksuālās karmas dēļ. Jāapgūst līdzsvars, kopīga sadarbība un otra principu pieņemšana.
Pastāv līgumi par draudzību, mīlestību, laulību un kopīgo bērnu dzemdēšanu vai audzināšanu. Ja bezbērnu pārim ilgstoši nav bērnu, tad pēc šo līgumu esamības vai neesamības var spriest par scenārija detaļām. Ļoti bieži ir nācies sastapt līgumus, kur ģimenē vienam vai otram vecākam līdzdalība bērna nākšanā ir tikai līdz kaut kādam brīdim, bet bērna uzaudzināšanā piedalās pavisam cita persona. Mēģināt iegūt “kārojamo” vīrieti vai sievieti ar maģijas vai pieburšanas metodēm, ja pēc scenārija iekārotais cilvēks “pieder” citam līgumam, protams, ir muļķīgi. Tas sarežģī un pavairo personīgo karmu un savu pēcnācēju karmu.
Agresors – upuris. Šis līgums izpaužas dažādos intensitātes veidos no vārdu pārmaiņas, morāliem un fiziskiem pazemojumiem līdz pat miesas bojājumiem un vardarbīgai nāvei. Tas ir negatīvais līgums un, neatkarīgi no tā, cik līgums ir “atstrādāts”, ir iespējams atteikties no šī līguma turpmākās tiešās atstrādes. Garīgās attīstības veidā ir iespējams, šo līgumu transformēt caur apziņu. Grūtākais ir apzināties, ka “TĀ dzīvot pietiek” un praktisko ciešanu vietā izvēlēties garīgās apziņas ceļu. Ar vien biežāk pie mums ierodas cilvēki palīdzības meklējumos šī līguma dzēšanā. Šo līgumu pieredzes apgūšanai pielieto Bērna Dvēseles.
Vadītājs – vadāmais. Šim līgumam ir divi izpausmes veidi. Pirmais izpaužas kā dažādas personības (valstu prezidenti) vada tautu sev vēlamajā attīstības virzienā. Otrs vienošanās veids ir tad, ja, piemēram divi draugi visu dara vienādi, tikai viens to pašu ko otrs, ar zināmu laika nobīdi. Viens apprecas, pēc gada otrs arī. Pirmajam piedzimst dēls, otrajam ar to pašu laika intervālu piedzimst dēls. Pirmais uzbūvē māju, arī draugs uzbūvē māju utt. Līgumu biežāk noslēdz Jaunas Dvēseles.
Dziednieks – pacients. Klasiskā forma, kad cilvēkam ir paziņa, kas palīdz grūtos brīžos. Piemēram, divas draudzenes, kur viena no tām ik pa brīdim izsūdz savas problēmas par ģimeni, darbu utt. Satikšanās motīvs ir “papļāpāt” pie kafijas tases, taču šeit darbojas minētā vienošanās. Intensīvāka šī līguma forma ir slimnieka kopšana un dziednieka apmeklēšana. Pozitīvā pieredze – prast dot un ņemt.
Glābējs– glābjamais. Klasiskā forma: policists, ugunsdzēsējs, ūdenslīdējs, mediķis utt. kas glābj nelaimē vai pat nāves briesmās nokļuvušu cilvēku. Ikdienā šis līgums var darboties situācijās, kad vīrietis paņem pie sevis dzīvot sievieti ar bērnu, kurai trūkst eksistences līdzekļu un citi līdzīgi gadījumi. Attīstās spējas ātri rīkoties, pacietība un līdzcietība.
Pasīvais – darbīgais. Vienošanās pamatā ir viena cilvēka ļoti straujas aktivitātes, nesavaldība, darbīgums, turpretī otrs cilvēks ir mierīgs, nosvērts, varbūt nedaudz paslinks un “pakurls” uz aktīvā cilvēka klaigāšanu un vārdu plūdumu, vai arī jūtās iebiedēts (upura statuss). Šī līguma forma sastopama laulāto kopdzīvē vai priekšnieku un padoto starpā. Novērojams Jauno Dvēseļu starpā. Parasti šis līgums izpaužās ļoti sarežģīti. Pieredzes apgūšana: spēja līdzsvarot sevī sievišķo (pasīvo) un vīrišķo (aktīvo) enerģiju.
Atkarīgais – neatkarīgais. Šīs vienošanās pamatā ir viena cilvēka eksistence pilnīgi atkarīga no otra. Bieži atkarīgais ir fiziski vai garīgi slims, retāk sastopama arī psiholoģiskā atkarība. Māca atbildības un uzticības pieredzi.
Eksperts – iesācējs. Viens no līguma slēdzējiem ir sasniedzis atzīstamus panākumus kādā nozarē vai darbības sfērā, kas nav sasaistīta ar izdzīvošanas mākslu. Piemēram, meistars un māceklis, kur jāapgūst spēja efektīvi un precīzi izpildīt noteikumus un likumus; mākleri, ierēdņi, sava aroda pratēji, kas dod padomu, kā veiksmīgāk nopirkt jaunu māju, sķirnes kucēnu, izveidot kādu projektu atbilstoši mūsdienu prasībām utt.
Pamestais – pametējs. Visbiežāk sastopamais variants, kad laulātais draugs aiziet (dzīvot ar citu cilvēku, nomirst) atstājot dzīvesbiedru apstākļos, kas nenodrošina izdzīvošanas iespējas (bez materiālās palīdzības, darba, mājokļa). Loti bieži ar pamesto cilvēku kopā paliek arī bērni vai veci cilvēki. Šo līguma formu lieto Zīdaiņa, Bērna un Jaunās dvēseles, tadā veidā veidojot savu karmu.
Saimnieks – vergs. Tas ir negatīvais līgums. Viens cilvēks juridiski, fiziski un emocionāli pilnīgi atkarīgs no otra. Sastopams mīļāko vai laulāto starpā, ja viens no partneriem pārvalda visus naudas līdzekļus un nosaka emocionālo atmosfēru. Agrāk šī vienošanās bija izteigta vergturu valstīs, harēmos, tagad smagākajā izteiksmes formā: prostitūte – suteners. Diezgan bēdīgas šī līguma sekas var būt uzņēmuma īpašniekam, ja viņam ir šāds līgums ar savas firmas grāmatvedi, kur grāmatvede ir saimnieks, bet īpašnieks vergs. Šādās attiecībās pastāv iespēja, ka uzņēmuma seifs var izrādīties tukšs, bet grāmatvedi ar visu naudu nevarēs atrast pat vispieredzējušākie detektīvi.
Spēlmanis – bandinieks. Spēlmanis manipulē ar bandinieku, bet bandinieks pat nenojauš, ka tiek ierauts “netīrās” spēlēs un, nepieciešamības gadījumā, tiek palikts pat zem “sitiena”. Tas ir negatīvais līgums. Šis līgums bieži izplatīts valsts pārvaldītāju “spēlēs”, bet var eksistēt arī starp ģimenes locekļiem. Pielieto, galvenokārt, Jaunās Dvēseles, lai iemācītos pareizi pielietot varu un valdīšanas enerģiju.
Sargātājs – aizsargājamais. Senajos laikos šī līguma forma izpaudās kā bruņinieks un dāma, tagad advokāts un klients, vai jebkurš stiprāks cilvēks, kurš aizsargā fiziski, garīgi vai materiāli vājāko. Pozitīvā pieredze: sadarbība, rūpes, vara un spēja pieņemt visu tā, kā tas ir.
Uzraugs – ieslodzītais. Klasiskā forma uzraugs un cietumnieks, bet bieži šī forma sastopama bandās, noziedzīgajos grupējumos, kā arī ģimenes locekļu starpā, kur viena persona atņem fizisko, emocionālo vai garīgo brīvību. Kur tik ilgi biji? Ar ko tu biji? Kas tev kabatās? Kāpēc tu no manis visu slēp? Ko tu tur darīji? Šādi un līdzīgi jautājumi norāda par šī līguma esamību. Tas ir negatīvais līgums.
Vienošanās veidi: sponsors – sponsorējamis, kārtībnieks – nevīža, aktīvais – pasīvais, mīlamais – bezcerīgi iemīlējies, mākslinieks – producents, taupīgais – izšķērdīgais, naivais – kārdinātājs un daudz citi gan pozitīvi gan negatīvi līgumi ir sastopami katrās attiecībās. Vienam cilvēkam dažādu līgumu skaits skaitliskajā izteiksmē ir neierobežots.
LOMA
Katra indivīda loma ir eksistences pamatlīdzeklis, kuru Dvēsele izvēlās, lai apgūtu pieredzi reinkarnācijas ciklā. Lomas izvēle nosaka pieredzes kvalitāti un uztveres raksturu. Katra Dvēsele cilvēka veidolā dzīves ciklā izjūt milzīgu izjūtu gammu. Irseptiņas lomas un lomu savstarpējā iedarbība nodrošina pilnīgu pieredzes ieguvi Visumā. Nav ne sliktas, ne labas lomas. Lomas iedalās: iedvesmas, izpausmes, darbības un asimilācijas veidos, kur daļa no lomām ir ordināras ar konkrētām un precīzām problēmām, bet daļa no lomām ir eksaltētas un nodarbojas ar plašu, vispārīgu, abstraktu darbību un izzināšanu. Loma, kura pēc savas būtības veic asimilāciju, ir neitrāla.
Ordinārās lomas.
Kalpotāji, Amatnieki, Karotāji ir lomas, kas vēlās iegūt nelielu paziņu loku. Dzīvi veido pēc iekšējā aicinājuma un paļaujas uz tuvāko cilvēku atbalstu.
Eksaltētās lomas.
Priesteri, Gudrie (t.i. Domātāji), Karaļi vairāk vēlas kontaktēties ar lielām ļaužu masām. Parasti tie ir skolotāji, dziednieki, garīdznieki. Ne visai labi jūtās, ja kādam ir jāpaklausa vai jāpakļaujas.
Kalpotāji un Priesteri ir iedvesmas lomas.
Kalpotājiem patīk rūpēties par citiem. 30% no visas Zemes civilizācijas cilvēkiem ir Kalpotāji. Ļoti tuvi pēc būtības Karaļiem, jo arī viņiem patīk kontrolēt, tikai Kalpotājiem tas izpaužas maigāk. Kalpotāji aizņemti ar savas dzīves problēmu kārtošanu, risināšanu un nevēlas to risināšanu uzticēt kādam citam. Ja viņi jūt, ka zaudē kontroli pār savām lietām, kļūst jūtīgi, nervozi un uzskata, ka nonākuši apstākļu varā. Reizēm Kalpotāji ir tā aizņemti ar citu problēmu risināšanu, ka aizmirst par sevi. Kalpotāji ir sastopami medicīnā, politikā, sociālās sfērās.
Pozitīvās puses – izpalīdzība (pakalpošana), rūpes, laipnība, garīgums, kompetence, praktiskums, uzticība, draudzība.
Negatīvās puses – verdziskums, mocekliskums, darbaholisms, nervozitāte, uzupurēšanās, manipulēšana, spītība, viltība, uzbāzība, pašnoliegšana.
Priesteri palīdz garīgajā izaugsmē. Gatavi jebkurā brīdī pateikt otram priekšā, kas viņam jādara, lai garīgi augtu. Priesteriem patīk saikne ar apkārtējiem. Tie ir līdzjūtīgi un lieliski dziednieki. Viņi var palīdzēt citiem veiksmīgi iet dzīvē uz priekšu, jo lieliski redz situāciju un to, kas varētu traucēt attīstībai. No zemes iedzīvotājiem Priestera lomas „atveidotāju” ir 5%.
Pozitīvās puses – spēj iedvesmot apkārtējos, rūpīgi, entuziasti, garīgi, viņiem ir emocionālā saikne ar apkārtējiem, siltums un mīļums.
Negatīvās puses – fanātisms, uzbāzība, drudžaina rīcība, nepraktiskums, lidināšanās mākoņos, realitates neizpratne.
Amatnieks un Gudrais ir izpausmes lomas.
Amatnieka darbs ir daiļrade un radīšana. Fiziskajā plānā ienes visu to, kas agrāk nebija, rada jaunas idejas, emocijas, garastāvokli. Pati kustīgākā no lomām. Uz visām pusēm raida savas „antenas”, lai sajustu, kādus jaunus radīšanas brīnumus varētu dot planētai, rada noskaņu savā vidē un ir apveltīti ar milzīgu enerģiju. Amatnieki ir apmēram 20% no cilvēces.
Pozitīvās puses – daiļrade, novatorisms, spontāna rīcība, uztveres plašums, ekscentrisms, sapņainība, jautrība, azarts.
Negatīvās puses – mākslīgums, iedomība, pašnoliegšana, emocionāla vienaldzība, ievainojamība, kaprīzums.
Gudrie izplata informāciju un runā patiesību. Viņu uzdevums ir “turēt visus lietas kursā”, bet viņus neinteresē, vai šī informācija palīdzēs mums augt garīgi. Viņiem patīk runāt un vairāk kā citām lomām piemīt liela humora izjūta. Caur humoru spēj parādīt, ka dzīve var būt arī krāsaina, ne tikai pelēka un ikdienišķa. Patīk uzstāties auditorijas priekšā. Tā kā viņiem patīk jebkura informācija, var būt arī tenku vāceles un pārlieku visu dramatizēt. Gudrie ir 8 % no cilvēces.
Pozitīvās puses – ekspresivitāte, patiesums, zinātkāre, humora izjūta, jūtīgums, izteiksmīgums, burvība, gudrība, draudzība, prāts, pieklājība.
Negatīvās puses – demagoģija, daudzvārdība, melīgums, vēlēšanās būt uzmanības centrā, pašpārliecinātība, hipohondrija.
Karotāji un Karaļi ir darbības lomas.
Karotāji ir organizatori un aizstāvji. Dzīvi balsta uz praktiskām lietām. Izteic sevi caur darbošanos vai spēku. Apveltīti ar lielu gribasspēku, mērķtiecīgi. Nemīl haosu. Viņi ir tā līme, ar kuru tiek “salīmēta” sabiedrība. Lieliski skolas pedagogi, tā kā savā būtībā Karotājiem patīk pārliecināt citus. Viņi ir gādīgi un rūpīgi ar izteiktu mātes instinktu.
Karotāji ir labākie stratēģi un, pateicoties organizatoriskajām īpašībām, viņiem veicas biznesā. Ļoti principiāli cīnās par to, ko uzskata par pareizu. Var būt diezgan vulgāri. Pietrūkst izsmalcinātības, lai būtu diplomātiski attiecībās. Karotāji var kļūt par “darba zirgiem”. Var būt lieliski ģenerāļi, korporāciju direktori, lai gan labāk patīk, ka galīgo lēmumu pieņem vēl kāds augstākstāvošs. Karotāji ir apmēram 20 % no sabiedrības.
Pozitīvās puses – prot pārliecināt, produktivitāte, atjautība, tiešums, mērķtiecība, lielas organizatora un koncentrēšanās spējas, rūpes par tuvākajiem, veiklība, principialitāte, prātīgums, līdzsvarotība.
Negatīvās puses – nomāc apkārtējos, ātri iekaist, aprobežotība, pārlieku liels konservatīvisms, emocionālā aizture, trūkst smalkjūtības.
Karaļi tiecas pēc pilnības un vēlas valdīt par sevi un apkārtējiem. Izteikti līderi un labi padomdevēji. Viņi iekaro mīlestību un cilvēku uzticību. Bieži ļoti pieklājīgi, labvēlīgi un pamudina cilvēkus rīcībai. Prot pārvaldīt situāciju, atrodot tajā tos aspektu, kas ļauj līdzsvarot enerģiju. Labi organizatori, politiķi. Karaļi ir 1 – 2 % no sabiedrības.
Pozitīvās puses – valdonība, kompetence, pieklājība, informētība, spēja pārvaldīt, organizēt; enerģiski, labvēlīgi, prasme risināt problēmas, pārliecība par sevi, izturība, līdzsvarotība.
Negatīvās puses – tirānisms, nomāc apkārtējos, nežēlība, nepacietība, pārlieku lielas prasības, augstprātība, konservatīvisms, pārlieku ekstravaganti.
Zinātnieks ir neitrālā loma.
Zinātnieki cenšas izzināt un asimilēt zināšanas. Kā neitrālās lomas pārstāvji, ir vidutāji, katalizatori, caur kuriem savā starpā sazinās citu lomu pārstāvji. Viņu klātbūtnē viss rit gludi un raiti, viņi rada stabilitātes sajūtu. Zinātnieki ir 15 % no sabiedrības.
Pozitīvās puses – zinātkāre, godīgums, vispusība, vienkāršība, metodisms, prasme domāt.
Negatīvās puses – pedantisms, iedomība, pasivitāte, nošķirtība, nogurdina apkārtējos, gausums.
Dzīves uzdevums.
Vecums līdz 7 gadiem.
Dvēsele piedzimst uz šīs planētas cilvēka veidolā, un tai ir vecāki, kuriem ir jārūpējas par jaundzimušā izdzīvošanu. Šajā vecumā Dvēsele iegūst pašu dziļāko imprintu un apgūst daudz no dzīves pieredzes, kuru izmantos turpmākajā dzīvē.
Imprints ir apmācības produkts, ko dod vecāki, aizbildņi, sabiedrība. Tāda apmācība notiek aptuveni pirmos 14 dzīves gadus. Imprints nosaka cilvēka morāles normas, sirdsapziņu, talantus un spējas - visu to, par kādu cilvēku ir jāizveidojas Dvēselei. Tieši imprints nosaka cilvēka unikālo būtību. Dzimušā bērna vecāki, dzimšanas apstākļi, vectētiņi, vecmāmiņas, skolotāji, grāmatas, televīzija, šie „komponenti” katrs kaut ko pieliek cilvēka unikālajai dabai.
Imprints cilvēku gatavo karmas un līguma izpildei. Piemēram, ja bērna tēvs ir valdonīgs cilvēks, diktators, bet māte ir ļoti maigas dabas, tendēta pakļauties, cilvēks iemācīsies sevi iztēloties gan kā tēvu, gan kā māti. Šī vecāku ietekme bērna raksturu formēs tā, lai cilvēks spētu iziet caur karmu, kas būs no 14 – 28 gadu vecumam.
7 – 14 gadi.
Cilvēks saņem pēdējos 20 % no sava imprinta, un uzsāk pilnveidot personības formu, kura būs tad, kad cilvēks izaugs. Līdz 7 gadiem, kamēr bērns vēl nezina, kā ir jāuzvedas, ir viegli pakļauties iespaidiem. Pēc 7 gadu vecuma bērns pats uzsāk rīkoties ar savu dzīvi, bet vecāki un citi pieaugušie joprojām ir bērna padomdevēji un orientieri. Līdz 14 gadu vecumam bērns savu dzīvi jau ir pārņēmis savā pārziņā.
14 – 21 gads.
Tieši šajā vecumā cilvēkam ir dota pati smagākā karma. Hormonālās un fizioloģiskās izmaiņas palīdz attīstīt spējas pārciest un pārdzīvot karmisko intensitāti. Cilvēks kļūst saprātīgs pietiekamā mērā, lai pats saviem spēkiem atrisinātu jautājumus, bet viņš joprojām vēl daudz ko nezina par daudzām lietām un ļauj vairoties karmai, kuras, pieauguši būdami, noteikti būtu apgājuši ar līkumu.
21 -28 gadi.
Cilvēks vēl joprojām atrodas intensīvās karmas varā, bet tomēr tā nav tik jaudīga, kā 14 – 21 gada vecumā. Viņš jau daudz labāk ir iemācījies pārvaldīt sevi un jau daudz vairāk zina par to, ko no dzīves vēlas. Arvien biežāk nākas pieņemt lēmumus un arvien mazāk kļūst “palīgu, padomdevēju”, kuri iespaido cilvēka karmu. Šajā vecumā notiek dzimumattiecības intensīvāk kā citos vecumos, tāpēc atstrādājas ļoti daudz no seksuālās karmas. Šajā vecumā var sākt atstrādāt vienošanos ar saviem bērniem.
28 – 35 gadi.
Cilvēks apgūst sevi, pārskata savu imprintu, apjauš, kas viņš ir un atbrīvojas no uzskatiem un stereotipiem, kas ļāva atstrādāt karmu 14 – 28 gadu vecumā. Cilvēks patiesi kļūst par to, par ko vēlas kļūt. Pēc 28 gadiem cilvēkam jau ir mazāka intensīvā karma. Viņš sāk apgūt, kas viņš ir attiecībā pret saviem vecākiem, sajūt pats sevi un veidojas pieredze attiecībā pret saviem bērniem.
35 – 42 gadi.
Cilvēks sāk izpaust sevi kā pieaudzis sabiedrības loceklis, veidot karjeru saskaņā ar saviem priekšstatiem par veiksmīgu dzīvi, nodarboties ar savas dzīves naudas aspektu un pastāvīgu darbu. Daudzi šajā laikā izveido veiksmīgas laulības attiecības, bet daudzi pārtrauc savas karmiskās saites, kuras viņi uzsākuši, iespējams, periodā no 14 – 28 gadiem. No 35 gadu vecuma līdz 42 gadiem formējas daudz adekvātākas attiecības. Pēc 35 gadiem cilvēks sāk nodoties personīgajām problēmām un lielākā daļa esošās karmas šajā periodā ir pārbaudes, ko cilvēks uzstāda pats sev t.i. dzīves otrajā pusē ir daudz vairāk personīgās karmas un līgumu.
Aptuveni 35 – 42 gadu vecumā cilvēks ir nobriedis savas dzīves uzdevuma izpildei. Dzīves uzdevums ir viens no dotās dzīves mērķiem, kuru Dvēsele vēlas iziet dzīves laikā. Dzīves uzdevums var būt saistīts ar karjeru. Piemēram, cilvēks var kļūt par lielisku dziednieku – un tāds uzdevums pats par sevi dzēš karmu, ja cilvēks kalpo Gaismai.
42 – 49 gadi.
Cilvēks kļūst par sabiedrības balstu un pamatu, padomdevēju vai vadītāju, velta sevi ģimenei, apkārtējiem un draugiem.
49 – 56 gadi.
Cilvēks jūt, ka ir nonācis pie savas dzīves kulminācijas, ir sasniegts dzīves piepildījums un sabiedrībā jau ir ieņemta autoritātes pozīcija.
Ļoti aktīvus, radošus cilvēkus šajā vecumā pārņem piepildījuma sajūta. Ja cilvēks mirst 56 gadu vecumā, tad var teikt, ka savu dzīves uzdevumu viņš ir izpildījis pasaulīgā plāna mērogā.
Ja cilvēks nomirst līdz 56 gadu vecumam, tad dvēsele parasti atgriežas, lai nodzīvotu ļoti līdzīgu dzīvi no jauna. Tas, lielākoties, ir saistīts ar neatstrādāto karmu.
56 – 63 gadi.
Dzīves izvērtēšanas laiks. Dzīve kļūst daudz mierīgāka. Cilvēks domā par dzīves nobeigumu. Tiek samazināts enerģijas patēriņš, notiek attālināšanās no straujā dzīves ritma un cilvēks pievēršas sev. Daudzi atgriežas pie reliģijas vai filozofijas. Cilvēks sāk nodot savas lietas bērniem.
63 – 70 gadi.
Dzīves izvērtēšana notiek aizvien intensīvāk. Daudz laika tiek pavadīts vienatnē vai arī šaurā tuvu cilvēku lokā.
Šajā laikā liela daļa cilvēku nolemj, ka ir pietiekoši dzīvots un nolemj aiziet no fiziskās dzīves.
Pēc 71 gada.
Cilvēks izbauda savas dzīves augļus un turpina dzīvot, ja ir kāds, kas par viņu rūpējas, vai arī tā ir ilgstoša karma vai personīgā karma, kura līdz šim laikam vēl nav atstrādāta. Cilvēki, kuri gatavi iziet daudz vairāk mācību un iegūt lielāku dzīves pieredzi, dzīvo daudz ilgāk.
Cilvēks no dzīves var aiziet tad, kad viņš pilnībā ir atstrādājis savu karmu. Šādi cilvēki vecumu izmanto atpūtai, saņem no dzīves prieku un labsajūtu, ja neskaita dažas karmas, kuras saistītas ar veselības un attiecību pasliktināšanos.
ATBALSTA GRUPAS.
Dzīves laikā, gūstot izdzīvošanas pieredzi, cilvēks arvien vairāk pārliecinās, ka dzīve kļūst neinteresanta un skumja, ja mēs to cenšamies nodzīvot vientulībā. Absolūta vientulība nav iespējama, jo katrs cilvēks ir saistīts ar citiem cilvēkiem, starp kuriem ir gan labvēļi, gan nelabvēļi.
Katram cilvēkam ir atbalsta grupa, un katrs cilvēks ir iekļauts kāda cita cilvēka atbalsta grupā. Ja cilvēks zina par to, kuru viņš atbalsta un kādu atbalsta grupas pozīciju ieņem pats, tas ļoti palīdz attiecībās ar citiem cilvēkiem.
Šie palīgi – atbalsta grupa no fiziskās ģimenes atšķiras ar to, ka par tās locekļiem var būt dažādi cilvēki: ģimenes locekļi no jūsu iepriekšējām dzīvēm, darba biedri, skolotāji utt. Asinsradniecība atbalsta grupā nav obligāta, reizēm pat nevēlama.
Katram cilvēkam ir 12 palīgi, kuriem var lūgt padomu. Šo 12 palīgu funkcijas aptver visas ikdienas dzīves sfēras, tāpēc tas, kurš prot izmantot šo palīgu atbalstu, viegli tiek galā pat ar grūtākajām problēmām un gūst par to gandarījumu.
Jēzus zināja par saviem 12 palīgiem – apustuļiem un atradās viņu uzmanības lokā pēdējos dzīves gadus. Tā kā Jēzus mācībā viss faktiski balstās uz piemēriem no dzīves, 12 apustuļu eksistence liecina par to, ka katram no mums ir tik pat daudz palīgu.
Vēl tiek formētas arī 2. un 3.pakāpes atbalsta grupas, tāpēc, ja kādā no dzīvēm dvēselei nav iespējams aizpildīt visus 12 palīgus, tad vakantās vietas tiek aizpildītas no 2. un 3.pakāpes atbalsta grupām.
Divpadsmit atbalsta pozīcijas ir:
Mīlestība – Šo pozīciju ieņem cilvēks, kurš mīl patiesi. Viņš palīdz izprast kas ir mīlestība, piedošana un līdzcietība. Bieži šo pozīciju ieņem cilvēks, ar kuru Dvēsele ir bijusi kopā vairākās iepriekšējās dzīvēs un šajā dzīvē viņiem nav seksuālo karmu.
Zināšanas – cilvēks, kurš dod informāciju, noderīgus padomus, jaunas idejas. Analizējot faktus, viņš palīdz tikt skaidrībā ar sarežģītām dzīves situācijām.
Līdzcietība – Šīs pozīcijas cilvēks ir tas, kurš sapratīs un atbalstīs gan priekos, gan bēdās. Viņš saprot cilvēka domu gājienu un ir gatavs dot objektīvu novērtējumu rīcībai.
Visas šīs pozīcijas – mīlestība, zināšanas un līdzcietība – veido grupu, kura ļauj strādāt ar savām karmiskajām situācijām.
Padomnieks – vienmēr būs piemērs un padomdevējs. Par padomniekiem var būt vecāki, skolotāji, treneri, radinieki, draugi.
Skaistums – Šīs atbalsta grupas cilvēki māca ieraudzīt skaistumu it visā. Šie cilvēki ir skaisti ne tikai savā būtībā, bet arī vizuāli.
Bērns – palīdz attīstīt atbildības sajūtu. Cilvēks mīl “bērnu” un rūpējas par viņu. Šo pozīciju var ieņemt ne tikai bērns, bet arī jebkurš cits cilvēks, kā gados jauns, tā arī gados vecāks cilvēks. Ja starp laulātajiem ir liela gadu starpība, jaunākais var ieņemt bērna pozīciju.
Humors – Šis cilvēks spējīgs uzjautrināt, ar viņu ļoti patīkami būt situācijā, jo viņš dzīvē ienes vieglumu, jautrību, palīdz ieraudzīt sarežģīto situāciju komiskumu. Šo cilvēku viegli atpazīt, jo ar citiem nav tik jautri. Tādi cilvēki palīdz apgūt fiziskā plāna mācību un iegūt apgaismību sarežģītas karmas atstrādē.
Disciplīna – Šis cilvēks cenšas pieradināt pie kārtības un izstrādāt, izaudzināt atbildības sajūtu. Viņš piespiež pieņemt lēmumus un nest atbildību par tiem, piespiež koncentrēties un precīzi noformulēt mērķus, kuri jāsasniedz. Šo pozīciju visbiežāk ieņem vecāki, vīrs, sieva, ārsti, mācītāji, skolotāji.
Enkurs – Šīs pozīcijas cilvēks nodrošina stabilitāti, aizsardzību un atbalstu. Šādi cilvēki vienmēr atradīsies blakus grūtos dzīves brīžos. Vienmēr cilvēks saņems pajumti un visu vajadzīgo, lai atgūtos no stresa, konfliktsituācijām. “Enkurs” objektīvi palīdz pieņemt lēmumus.
Dziednieks – Par dziednieku var būt terapeits, advokāts, draugs vai radinieks. Šīs pozīcijas cilvēks palīdz atjaunot fizisko un emocionālo veselību, kā arī atgūt garīgo līdzsvaru. Ar viņa palīdzību var iemācīties dziedināt ne tikai sevi, bet arī citus.
Apgaismība – Tāda cilvēka klātbūtne aktivizē augstākos centrus – emocionālo, intelektuālo un dzīves spēku. Garīgais skolotājs, Guru vai Meistars, Skolotājs var būt jebkurš cilvēks, kurš palīdz izprast dzīvi. Piemēram, kaimiņtante, kura māca pareizi apkopt dārzu.
Mūza – Tās ir dzīves pamatvērtības. Tas ne obligāti ir cilvēks, var būt kāda ideja vai teorija, mūza, brīvība, taisnīgums, laime, Augstākais Radītājs, veiksme, utt.
Spēks – Cilvēks pats atrodas šo 12 pozīciju centrā un ieņem 13. pozīciju – spēka pozīciju. Spēks rodas tad, kad atbalsta grupa patiesi darbojās.
Tāpat kā Jēzum bija 12 apustuļi arī katram mums ir savi 12 apustuļi un mūsu uzdevums – apjaust, kurš kuru pozīciju ieņem. Jaunās Dvēseles reti izmanto savu atbalsta grupu, rīkojas vairāk uz savu galvu. Vecākās Dvēseles zina, ka dzīve ir spēle, un šī spēle ir daudz interesantāka un aizraujošāka, ja darbojamies ar kādu kopā. Un, ja neiemācīsimies izmantot savu atbalsta grupu, mēs nespēsim nekad saprast attiecību daudzpusību.
Izmantojot atbalsta grupu mēs varam sevi sajust kā pilnvērtīgu sabiedrības locekli. Mūsu enerģija būs pietiekama, lai apgūtu garīgumu un sasniegtu uzplaukumu dažādos līmeņos, tādos kā draudzība, mīlestība, materiālais plāns, pozitīvu attiecību izveidošana ar pasaules redzamo un neredzamo daļu un pašam ar savu „ES”.
Lai Jums veicas spelēt dzīves teātri!