Jēzus līgava

"...tu jau nu neesi taa, kas neprot lasiit cilveekus..."

es neesmu atminjas par mani,es vairs neprotu. esmu (biju?) iegrimusi trulumaa liidzaas tiem, kam pashpietiekamiiba ir galvenaa ieziime. lidojums ir beidzies nesasniedzies pietiekamus augstumus...uz taa zemes celja arii kaut kas ir, liekas, vajadzeetu atkal pacelties, tachu man bail,ka es vairs nespeeju lidot...

vaarbuut pierakstiit kaadu A4 lapu zemapzinjai par godu? atceries? nez tik vai liidzees - diez vai tur kas jauns prieksh manis paraadiisies,galu galaa - esmu domaajusi arii par to,ka varbuut vajadzeetu nedomaat.

Tu (nee,ne tu..bet varbuut juus abi...varbuut juus visi...),savukaart, teiksi,ka taada ir dziive, bet man taa nepatiik. kaut kas vienkaarshi shkjiet nepareizi. viss ir bezmaz ideaali - truukst viena vieniiga siika, bet ljoti noziimiiga puzles detalja. Es redzu tikai vienu celju, kas ljautu man veel lidot...tik vienu. Esmu gatava pacelties, tachu truukst shiis vienas detaljas. Es neredzu, kur taa ir, kaa to dabuut...man vajag.vajag kaadu,kas redz. es taadu nepaziistu...gan jau- sheit ir mans izsiikushais optimisms - vajadziigie cilveeki tomeer uzrodas iistajaa laikaa un vietaa.

gan jau...DZIIVE IR SKAISTA! Esmu laimiiga,ka dziivoju! Paldies, Tev, Dievs!

Love,
me