Jūtos kā nevainību zaudējusi! Jau gadiem par to runāju, nekad nebija atgadījies saņemties un doties - nejau nu tāpat vien būtu izlēmusi ziedot vienu pilnvērtīgu savas dzīves vakaru, zinot, ka to var pavadīt labāk, lai dotos uz Essential. Nepaspēju attapties, kā tiku piedabūta tur būt. Nekādas vilšanās - viss tieši tik garlaicīgi, cik biju iedomājusies. Labi, ka man nav bailes nākt vienai mājās, jo visi tie trakie palika tur ālēties. Not my style, to be honest. Šādās vietās sāku garlaikoties jau pēc 40 minūtēm. Vēroju cilvēkus - tukšums to acīs. Sajūta, ka esmu nereālā leļļu pasaulē, kurā visi kustas mehāniski un iepriekš paredzami. Pārāk paredzami. Neīsti. Auksti. Labi, ka man par šo izrādi nebija jāmaksā.
Šīvakara labākā daļa - ciemiņš no Portugāles. Astrofiziķis - zinātnieks. Cilvēks, kurš līdz gada beigām paspēs darba darīšanās pabūt ap 20 dažādās valstīs. Iedvesmoja uz šādu tādu atliktu plānu ātrāku izpildi. O, JEEEŠ!