Vakara pastāsts nr.1
Dažādos pasākumos no dažādiem stāviem līdz šim bija gadījies piedalīties/vērot notiekošo:
hokeju - no 0.stāva (sēžot uz grīdas), jo pārpildītajā telpā citur vietu nebija;
ikdienišķā alusvakarā - no 1. vai 2. stāva (sēžot krēslā vai uz galda);
neikdienišķā alusvakarā ar akūtu vietu trūkumu - no 3.stāva (sēžot uz palodzes);
dzejas zvejā šodien sakarā ar pavisam īpašu skatuves un cilvēku izvietojumu laipnie bārmeņi uzrīkoja 4.stāvu ērtākai pasākuma vērošanai - krēslus uz palodzes. Diezgan interesanti tā neitrāli no augšas vērot bāra dzīvi, ik pa laikam komunicējot ar blakussēdētājiem, griestu lampu, vai arī jūtoties kā skatloga dekorācijai.
Vēl neesmu sēdējusi 3,5.stāvā (uz letes) un 5.stāvā (uz augšējā plaukta) - ir vieta izaugsmei. :)
Vakara pastāsts nr.2
Balvu par oriģinālāko komplimentu ever saņem bārmenis dzeltenajā kreklā:
"Jūs ļoti interesanti spiežat PIN kodu. Ne tā kā citi."
(Nē, es nespiežu ar degunu, kāju vai līdzpaņemtu spiežamkociņu - kā jau visi normāli cilvēki - ar pirkstiem)
Kautrīgi pasmaidu - "Paldies" - un dodos atpakaļ uz savu 4.stāva ložu.
Ļoti jauks vakars (un arī diena). Paldies kompānijai! :) :*