Paldies, draugs, es zināju, ka tieši tu būsi pirmais un lielākais metējs.
Tieši par to es savā postā runāju - ka nespēju pateikt, ka kļūdos, jo tad būs jāpacieš tavs pārākums, kaut arī nejūtos mazvērtīgāka tavā priekšā.
Tieši pret šādiem metieniem visu mūžu esmu mācījusies aizsargāties, neatzīstot kļūdas.
Man pietiek. Met! Un, kad tev vairs nebūs akmeņu, kad būsi noguris mētāties, es piecelšos un pasniegšu tev roku. Uz tevi neviens akmeņus nemetīs, es nevienam to neļaušu. Tev nav šeit jājūtas gudrākam, es tavu vērtību tāpat labi zinu, tāpat augsti vērtēju tavu klātbūti savā dzīvē. :)